atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi vai esat gatavi?
S.R...
Iesūtīts: 2009.01.10 09:12:27
šoreiz gribētu parunāt par tādu lietu kā nāve - dzīves noslēgums, mirstamā stunda u.tml.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
S.R...
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:13:26
vai jūs par to visu domājat, un ja domājat - tad ko?
sicilia
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:14:30
par nāvi nedomāju. priekš kam. man nav 90 gadu
man gan ir sapnis - gribu nomirt miegā un savā gultiņā. bet kad, to lai izlemj Dievs
S.R...
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:16:34
sicilia
mīļo Sīcīt, nāve ir tāda interesanta padarīšana - viņa īpaši nešķiro, vai tev ir deviņdesmit vai deviņi. manai mammai, kura sasniedza 70 gadu vecumu blakus guļ meitenīte kurai bija tikai seši mēneši - iedzimtas patoloģijas.
Princis Marvins-Briinums I
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:17:00
man bail no nāves....

/tādas īsas atbildes ārpus sarunām neder/
sicilia
# Labojis sicilia: 2009.01.10 09:18:08
S.R...

Tu jautāji vai esmu domājusi? neesmu. Par nāvi parasti runā veci cilvēki. Jauni parasti bauda dzīvi (ja nav čīkstuļi no Melvina tipa).
Protams, nāve nešķiro un jebkurš no mums var aiziet jau nākamajā minūtē. bet... mēs ar tevi esam par jaunu, lai domātu par miršanu pat ja melnos brīžos gribas nomirt

ak jā. man nav bail no nāves. 2 reizes mūžā esmu bijusi uz robežas, ka mani atkačā. acīmredzot nebija pienācis mans laiks
S.R...
# Labojis S.R...: 2009.01.10 09:19:12
Princis Marvins-Briinums I
es laikam tā kārtīgi nobaidīšos tad, kad tā stundiņa sitīs. tādēļ gribētos morāli sagatavoties tam.
Sīci
arī es esmu bijusi uz robežas - ātrie uzspēja, bet bailes bija gan. manuprāt ir ļoti noderīgi visu izdomāt jau tagad.
Juventus
# Labojis Juventus: 2009.01.10 09:21:38
Kristieši, jums tad par nāvi ko satraukties - kā karotes noliksiet šai pasaulē, tā pa taisno uz paradīzes banketu! Un jo ātrāk, jo labāk, vai ne?
S.R...
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:24:13
Juventus
un tas ir viss ko vari pateikt?
jā - mums ir ticība, cerība, mīlestība. bet mēs arī esam tikai mirstīgi cilvēciņi kuri baidās... un kuri nebaidās to atzīt.
Princis Marvins-Briinums I
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:26:09
es tik labi neuzvedos un tik daudz nelūdzos, tāpēc arī baidos mirt
Juventus
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:26:59
S.R...
Piedod, bet šeit jums nav nekādu tiesību baidīties! Ja ticat, tad ticat!
incognito
# Labojis incognito: 2009.01.10 09:29:38
Īpaši satraukties par kaut ko, ko nevar iespaidot, jau laikam nav vērts. Kaut kad jau tā nāvīte atnāks, pamās ar kaulaino pirkstu un novicinās izkapti. Mēs zinām, ka tas brīdis pienāks, lai arī nezinām, kad.
Nu un ar satraukumiem un bailēm te nebūs līdzēts.
9K116
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:33:41
janis
Vai varat tā pateikt?
Varam gan.
Juventus
# Labojis Juventus: 2009.01.10 09:37:56
9K116
Katram kristietim, pēc idejas sanāk, būtu jābūt lepnam, ka dieviņš šo sauc pie sevis... ne?
vilks. [195.189.142.136]
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:43:57
janis
grāmatā `Nožēlojamie` viens no galvenajiem varoņiem teica, ka mirt nav grūti, briesmīgi ir vairs nedzīvot. Tieši tas gan kristiešiem īsti nedraud-ja es pareizi lasu, tad pēc nāves mūs gaida daudz īstāka dzīve kā šeit. Un Kristus ir darījis visu,lai mēs to varētu iegūt (tiktāl par Juventus teikto,ka nedrīkstam baidīties...kas gan ir nonsenss.)

man pašai grūti pateikt,vai baidos no nāves kā tādas. Iespējams, tikpat daudz kā no jebkuras nezināmas un nekad nedarītas lietas. No kā man gan ir bail palaikam-ka es nomiršu ar nesakārtotu dzīvi un attiecībām. Tad nu reizēm mēģinu ko laicīgi kārtot un reizēm lūdzu,lai neļauj man mirt,kamēr nav lietas sakārtotas.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:45:48
No nāves es sevišķi nebaidos. No ciešanām, kas to parasti pavada, gan.

Par nāvi ir diezgan vienkārša spriešana.

Ateistiskā: mana nāve mani neskar, jo tad, kad nāve iestājas, tad manis vairs nav. Es nevaru "izjust", "pārdzīvot" savu nāvi, jo es vairs neeksistēju. Piemēram, var baidīties no "nabags", "slims", jo mēs to visu varam piedzīvot. Ak, cik slikta jušanās, ja esi nabags un slims! Taču nevar teikt - cik slikta jušanās, ja esi miris! Tur vienkārši nav nekādas "jušanās".
Tāpēc, daudz lielākā mērā mums svarīga citu cilvēku nāve nekā sava paša.

Ticīgā: ko tur vispār baidīties? Pēc nāves taču būs tikai labāk!
P.S. Te es arī nesaprotu, kāpēc ticīgie tā uzsver Jēzus nāvi (nejaukt ar ciešanām!) - Jēzus taču nonāca daudz labākā vietā! Vai tad eksistēt 1.gs Romā ir ar kaut ko labāk nekā eksitēt Debesīs??

No nāves mēs varam baidīties instinktīvi - ja tādu baiļu nebūtu, tad mēs kā suga neizdzīvotu.

Vēl, nāvi bieži pavada sāpes, un mēs patiesībā baidoties no sāpēm, sasaistām tās kopā ar nāvi un baidāmies no nāves.

Ir bailes no nāves kā no nezināmā. No tāda nezināmā, kas saistās ar sāpēm - tātad visdrīzāk, ka tur ir ļoti slikti. Mēs redzam, kā mirstošajam paliek arvien sliktāk, kā viņam sāp, un mums rodās domas, ka nāve ir tādas kā "vēl vairāk sāpes".

Tomēr, ja nāve ir "zinamais", tad no tās var arī nebaidīties.
Daudzi, kas pārdzīvojuši klīnisko nāvi, nebaidās no tās, jo viņiem ir pieredze - ar visu to tuneli, gaišo būtni, mirušajiem radiniekiem, utt.
Vēl - viduslaikos kāds valdnieks šādi gatavoja fanātiķus: iemidzināja tos, un aizveda uz kādu speciāli ierīkotu vietu, kur viss bija iekārtots kā paradīzē. Viņiem pateica, ka šie ir miruši, bet tiks atdzīvināti, un ka lai atkal (jau uz mūžiem) nonāktu šajā paradīzē, ir jāpilda valdnieka griba. Citādi - nekā. Tā tas valdnieks ieguva baru fanātiķu, kas bija gatavi iet nāvē pēc viņa pavēles.

Ieteicams palasīt, ko par nāvi saka Sokrats.
S.R...
# Labojis S.R...: 2009.01.10 09:46:56
vilks. [195.189.142.136]
es arī par to esmu domājusi - piemēram, ja šī būtu manas dzīves pēdējā diena, ko es darītu?
vai arī - ko man noteikti vajadzētu izdarīt. kaut gan, manuprāt tā dzīves sakārtošana ir process kurš nekad nebeidzas, kad izaug bērni, gribas redzēt izaugam mazbērnus. kad iestādīts koks, feini būtu iestādīt vēl piecus u.tt.
vilks. [195.189.142.136]
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:48:29
Juventus
Iesaku un lūdzu Tev beigt ņirgāšanos. Ja vēlies par tēmu runāt nopietni, tad dari to, bet šī ir pietiekoši nopietna tēma, lai nepļāpātu tāpat vien visu,kas nāk prātā..
S.R...
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:51:17
vilks. [195.189.142.136]
pažēlosim Juventiku, viņam bail pat iedomāties, ka nāve var attiekties arī uz viņu.
vilks. [195.189.142.136]
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:52:04
EzītisMiglā
Jēzus gan saskaņā ar tradīciju un arī Bībelē teikto gan pēc nāves nokļuva ellē, nevis paradīzē... vispār doma par paradīzi uzreiz pēc nāves un Pēteri pie vārtiem varbūt ir glīta tradīcija, bet ar Bībeli nekādi nesaskan.
Juventus
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:52:05
vilks. [195.189.142.136]
Es taču neņirgājos. Lai arī, atzīšos, mani nedaudz (nu, pavisam nedaudz ) uzjautrina tas, ka jūs šeit paužat bailes par nāvi, ja iepriekš tik sparīgi apgalvojāt par pēcnāves spožajām perspektīvām, uz ko nekristiešiem nav ko cerēt.
Man pašam arī nav diez kādas bailes no nāves (kā no stāvokļa), bailes ir no miršanas procesa, kas, pēc visa spriežot, varētu būt reti nepatīkams.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 157 , pavisam kopa bijuši: 2399