atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Starpkonfesiju dialogi
Mulders
Iesūtīts: 2009.01.08 11:06:51
Šeit tāda doma ienācās prātā!

Bieži man šķiet ir teoloģijās un konfesijās visādas lietas, kas ir nosauktas dažādos vārdos, bet būtībā ir viens un tas pats... Jeb savādāk, kādreiz no šī nosaukuma tiek izsecināts kaut kas cits, nekā oriģinālie autori ir domājuši! Tas nereti kļūst par konfesijas "externālo brendu" - tas ir tas, kā lietu saprot jebkurš, kas ir ārpus konfesijas, un ja tas atšķirās no iekšējās izpratnes, tad ir grūti sarunāties un veidot dialogu, jo pietrūxtās šīs jēdzieniskās būtiskās izpratnes par ko tad īsti iet runa!

Sekojošs ir piemērs, ko es pamanu mūsu brāļu Luterāņu rindās, bet ko dziļāk parokot un parunājot ar Pareizticīgajiem (un ir pamatotas aizdomas, ka tas pats ir ar RKB) sapratu, ka Luterāņi bieži pārprot šo lietu!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 18 . 19 . >>
AutorsZiņas teksts
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 09:44:43
Teoloģiskās implikācijas

1) Jēzus Kristus baznīca, viena, svēta, katoliska baznīca, kuru mēs apliecinām ticības apliecībā, ir ticības artikuls, apslēpts mūsu fiziskajām acīm. To nav iespējams redzēt no ārienes. Tai ir jātic, un tai ticēt var tikai un vienīgi tie, kas atrodas baznīcā un tic tai. Tādējādi baznīca ir vienlaicīgi gan tie, kas tic, gan tas, kam tiek ticēts – ticības objekts un subjekts. Tādējādi šeit uz zemes baznīcai nav neviena līdzīga iestādījuma un baznīcu nav iespējams saprast, meklējot analoģijas sociālās organizācijās vai laicīgajā politiskajā pārvaldē. Baznīca, kas nav tikai intelektuāla abstrakcija, bet visīstākā realitāte, šajā pasaulē parādās atsevišķu draudžu veidā, kas ir saistītas ar vietu un laiku. Šajās pa visu pasauli izkaisītajās baznīcās jeb draudzēs tiek ticēts vienai baznīcai. Ja žēlastības līdzekļi tiek lietoti pareizi, tad šī viena baznīca ir klātesoša katrā draudzē un tā tādējādi nav viss kāda baznīcas daļa, bet baznīca šajā konkrētajā vietā ar visām baznīcai piemītošajām īpašībām un autoritāti.

2) Jaunās Derības izpratnē „draudze”, kurā atklājas viena, svēta, katoliska baznīca, nav tas pats, kas ar to tiek saprasts mūsdienu reliģiskajā socioloģijā un reformātu, kongregacionālistu, baptistu un piētistu vidū, proti, ticošu kristiešu kopība, kas apvienojusies, lai praktizētu savu reliģiju. Kristīgā draudze atšķirībā no cilvēku veidotām organizācijām, nekad nav cilvēka gribas lēmuma rezultāts. Ekklēsia – cilvēku sapulci par kristiešu draudzi padara Kristus griba, kas iedibina, aicina un sapulcina to, ko sauc par ekklēsia, baznīcu vai draudzi. – Laicīgām, sociālām biedrībām cilvēki pievienojas, svētajai biedrībai tie tiek pievienoti.

3) Jaunās Derības lietojumā atsevišķā draudze nav vienkārši nedz mājas draudze, nedz pilsētas draudze, nedz reģionālā baznīca. Tā var būt tās visas. Tas, ko mēs šodien saprotam ar vārdu draudze senajā baznīcā vistuvāk atbilst mājas draudzei. Tāpat kā mēs šodien ejam uz kādu konkrētu baznīcu, tā toreiz cilvēki devās uz kādu konkrētu namu, lai kopīgi noturētu dievkalpojumu, un kādi no šiem ļaudīm šajā namā arī dzīvoja. Tie nebija privātas celsmes brīži, kas tika noturēti šajos namos, bet draudzes dievkalpojumi. Bīskapi, diakoni, prezbiteri - garīgā amata nesēji, kas katrā atsevišķajā vietā noturēja dievkalpojumus, bija pilsētas baznīcas oficiālie amata nesēji. Te ir redzams, ka pilsētas baznīca stiepjas tālāk par katru atsevišķo mājas draudzi, tomēr arī pilsētas draudzi mēs nevaram vienkārši identificēt ar vietējo draudzi. Jo pilsētas draudzei piederēja arī tuvākās apkārtnes ļaudis. Tā, piemēram, Korintas draudzei piederēja visi Ahajas ļaudis (2.Kor.1:1).

4) Tādējādi Jaunā Derība atzīst un rada dievišķās tādas ekklēsia tiesības, kura ir saistīta ar noteiktu vietu, kas tiek aprakstīta kā tās teritorija, bet Jaunā Derība nenosaka cik liela ir vai cik lielam vajadzētu būt tam apgabalam, kurā pastāv vietējā draudze. Jaunās Derības izpratnē vietējā draudze var būt mājas draudze, pilsētas draudze ar vairākām baznīcām vai arī reģionālā draudze. Tas viss ir spēkā, protams, tikai tad, ja katra šāda vietējā draudze patur to, kas katrai ekklēsia nepieciešams, lai tā būtu Kristus baznīca, proti, skaidru Evaņģēlija sludināšanu un pareizu sakramentu pārvaldi.

Mājas draudze, kurā nama saimnieks nekaunīgi pieprasītu sev tādas tiesības, kas runātu pretī visas draudzes autoritātei, tikpat noteikti zaudētu kristīgas ekklēsia raksturu kā pilsētas draudze, kas apspiestu mājas draudzi, vai reģionālā draudze, kas aizskartu pilsētas draudzes tiesības. Baznīcas autoritāte ir iedibināta un noteikta pēc Tā Kunga gribas, kurš ir devis savus žēlastības līdzekļus – Evaņģēlija sludināšanu, Svēto Kristību, Altāra sakramentu, Atslēgu amatu un pavēlējis tos pārvaldīt. Visur tur, kur Dieva vārds skaidri un šķīsti tiek sludināts, un sakramenti pārvaldīti saskaņā ar Kristus iedibināto kārtību, tur ir baznīca, vai nu tā būtu draudze mājās, pilsētā vai visā reģionā. Protams, draudzei ir jāpulcējas, lai klausītos Dieva vārdu un svinētu Sakramentu. Tādēļ šāda draudze arvien būs stipri piesaistīta pie kādas konkrētas apkārtnes. Tomēr nekas Jaunajā Derībā neliecina pret to, ka kāda sinode, piemēram, Apustuļu koncils (Ap.d.15:4,6,22), runātu un rīkotos klāt neesošo vārdā. Ja šādas sapulces lēmumi seko rūpīgām pārrunām, nosakot baznīcas konsensu patiesā dievišķā Vārda izpratnē, tad arī sinode jeb koncils, jeb baznīcas kopsapulce, tāpat kā ikviena maza grupa – divi vai trīs Tā Kungs vārdā – ir baznīca. Šā iemesla dēļ sinodes sesijas saskaņā ar senu tradīciju tiek noturētas dievkalpojuma ietvaros, un lēmumi tiek pieņemti piesaucot Svēto Garu un pasludināti dievkalpojumā.

S.R...
# Iesūtīts: 2009.01.21 09:47:25
Ilārs Plūme
dārgais, ticīgais draugs. viss, ko tu runā ir labi. redzi, sāc ar sevi. mīli sevi un mīli savu tuvāko kā pats sevi. bet pāri par visu mīli Dievu! un Dieva mīlestība būs tā, kas izrādīsies spēcīgāka un pārliecinošāka par visām tavām garajām runām.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 11:07:31
S.R.

Paldies par padomu.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.01.21 11:26:32
Ilārs, grafomānija piemetās!

Gribējās kaut kur piesieties... īsti nemaz nesanāca... jo neko nepareizu (lai neskaldītu matus) neieraudzīju!
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 11:37:39
Mulder,

Piedod par teksta garumu, bet neko labāku nevarēju izdomāt, jo šķita, ka sarunai trūkst pamata un substances, it kā runātu vairākās nesaprotamās valodās...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.01.21 14:23:29
Ctulhu, vēsture liecina ka pēdējais, kas krīt morālē ir - incests, kanibālisms un slepkavība. Ja šitie tiek adoptēti kā sabiedrības norma, sabiedrība/civilizācija mirst...

Tomēr daudzi baušļi tiek ievēroti un ir integrēti likumos, tāpēc arī sabiedrība vēl nav sabrukusi! Bet godīgi sakot kāreiz jau sabiedrība sāk staigāt ap manis pieminētajiem... vismaz incests jau parādās, kā "sexuālā izvēle" šur tur... Nevar nozāģēt zaru uz kura sabiedrība uzcelta un cerēt, ka tā paliks stāvot!
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 14:29:51
Ctulhu,

Es jau esmu iepriekšējā sarakstē ar Tevi minējis dabisko jeb cilvēka dabas likumu, kuru Dievs ir ielicis katra cilvēka dabā un kuru, kā Mulders pareizi norāda, atspoguļo laicīgā likumdošana. Par šo likumu liecina sirdsapziņa. Ja šāda likuma cilvēka dabā nebūtu, nebūtu arī iespējams nevienu pārliecināt, ka zagšana, slepkavošana un citas tamlīdzīgas darbības ir ļaunas. Tad notiktu tas pats, kas ar naturālismu, proti, mēs atdurtos pret jautājumu - kādēļ viena rīcība ir slikta, bet otra nav, un kritēriju mums nebūtu.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.01.21 14:36:25
Kriteeriji - sistemu sarezgiitiiba.

Bet to var pielietot tikai intuitīvi! Tb novērojot kāds scenārijs vēsturiski dod vislabāko rezultātu - un sabiedrība arvien pārliecinās, ka konstruktīva baušļu respektēšana un adaptēšana ir laba!

Fīča jau tāda, ka mēs ar tevi nemaz nepazīstam sabiedrības, kurā tas tā nav bijis... Tādas sabiedrības ir savā laikā bijušas un izbijušas, bet pietiekoši ilgi bijušas... lai pierādītu, ka nehrena cilvēkos tā evolūcija neturās!

Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 15:52:37
Ctulhu,

Sarežģītība nevar būt kritērijs. Redzi, jo sarežģītāka sistēma, jo tā ir mazāk noturīga. Varbūt, ka matērija ir slima ar kaut ko līdzīgu vēzim, kas tai liek veidot jaunas sarežģītas šūnas, bet īstenībā tā ir slimība. Mums nav kritēriju, kas pierādītu, ka sarežģītība pati par sevi vien ir laba. Tas skaidri redzams arī valodā, jo srežģītāk cilvēks formulē savas domas, jo mazāka viņam pašam ir skaidrība par to, ko viņš saka.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 15:55:58
evolucijas celjaa izveidojusaas optimaalaas strategijas individu attieciibaas.

Kā tad paliek ar evolūcijas maksimām - izdzīvo stiprākais, tas kurš labāk piemērojas un rada vairāk pēcnācēju?
Ilārs Plūme
# Labojis Ilārs Plūme: 2009.01.21 16:13:15
"Sarezgiitas sistemas ir adaptiivaakas, labaak pretojas perturbacijaam. "

Tātad arī, piemēram, slimības izraisoši mikroorganismi, jo sarežģītāki, jo ļaunāki, tas ir, postošāki. līdz ar to sarežģītība nevar kalpot par ētikas kritēriju.

Dievs nav bezgalīgi sarežģīta, bet savā būtībā vienkārša būtne.

"Nepareizi, izdziivo ta populacija, kuraa ir vajadziigaa veida saites starp individiem un vinji speejiigi darboties organizeeti."

Tas nu neizklausās pēc evolūcijas teorijas. Es domāju, ka akmeņi izdzīvo daudz ilgāk par jebkuru populāciju un bez kādas saišu veidošanas.

"Nejauc sarezgiitiibu ar paarpaliciibu. Tagad tu runaa par paarpaliciibu."

Es nejaucu, bet Tu pats saki - jo sarežģītāks, jo labāks!

vasara
# Iesūtīts: 2009.01.21 16:17:21
`Tas skaidri redzams arī valodā, jo srežģītāk cilvēks formulē savas domas, jo mazāka viņam pašam ir skaidrība par to, ko viņš saka.`
Ctulhu, es arī pazīstu cilvēku, kam šī īpašība ir ļoti raksturīga un tieši aiz tā iemesla, ka maz zin un lai izklausītos gudrs. un tikai.
vasara
# Iesūtīts: 2009.01.21 16:22:29
Ctulhu,Tu domā - es par Tevi?
vasara
# Iesūtīts: 2009.01.21 16:26:30
Ctulhu, ei nu?! nezināju gan... tagad esi man atklājis slepenu info! vispār es par citu pilsoni runāju..
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 16:28:13
Ctulhu,

Kā palika ar manu argumentu par akmeņiem?

Visa dzīvā daba vienkāršo citas sarežģītas sistēmas, jeb iztiekot bez pārpalicības - apēd tās un sagremo. Kur te var atvasināt ko priekš ētikas?

Par Dievu nevajag spriest kā par kompjūteri, bet tā, kā Viņš pats sevi atklāj.

Par evolūciju: es neticu nekādai evolūcijai, izņemot varbūt to, ko dažreiz sauc par mikroevolūciju. Turklāt es varu apgalvot naturālisma ietvaros un Tu nevari mani atspēkot, ja es sacīšu, ka evolūcija ir vēzim līdzīgs ļaunums.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 16:35:54
Evolūcija rada arvien jaunas un jaunas sarežgītākas sistēmas, kas arvien vairāk spēj apēst citas. Ar laiku varbūt tā radīs kādu sistēmu, kas barosies no cilvēkiem. Tātad evolūcija ir ļauna un es negribu sevi ziedot uz tās altāra.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 16:40:38
Pilnību un viszināšanu var definēt arī savādāk, citādi iznāktu, ka Tu Dievā iekļauj arī ļaunumu, bet tas ir nepareizi. Varbūt arī absolūti laba pilnība utt.
Ilārs Plūme
# Labojis Ilārs Plūme: 2009.01.21 16:41:46
Ctulhu,

Kā mēs zinām, ka dabas piesārņošana ir slikta? Varbūt tā ir nepieciešams evolūcijas priekšnotiekums.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 16:43:05
Ctulhu,

Es tomēr gribētu dot priekšroku dabīgai pārtikai.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 16:44:31
Ctulhu,

Mums te atkal iznāca tāds īsti starkonfesionāls dialogs, bet nu jābeidz. Jāved puiku uz futbola treniņu.

Pagaidām paldies! Ilārs
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 18 . 19 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 6 , pavisam kopa bijuši: 151