atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Starpkonfesiju dialogi
Mulders
Iesūtīts: 2009.01.08 11:06:51
Šeit tāda doma ienācās prātā!

Bieži man šķiet ir teoloģijās un konfesijās visādas lietas, kas ir nosauktas dažādos vārdos, bet būtībā ir viens un tas pats... Jeb savādāk, kādreiz no šī nosaukuma tiek izsecināts kaut kas cits, nekā oriģinālie autori ir domājuši! Tas nereti kļūst par konfesijas "externālo brendu" - tas ir tas, kā lietu saprot jebkurš, kas ir ārpus konfesijas, un ja tas atšķirās no iekšējās izpratnes, tad ir grūti sarunāties un veidot dialogu, jo pietrūxtās šīs jēdzieniskās būtiskās izpratnes par ko tad īsti iet runa!

Sekojošs ir piemērs, ko es pamanu mūsu brāļu Luterāņu rindās, bet ko dziļāk parokot un parunājot ar Pareizticīgajiem (un ir pamatotas aizdomas, ka tas pats ir ar RKB) sapratu, ka Luterāņi bieži pārprot šo lietu!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 18 . 19 . >>
AutorsZiņas teksts
Balss
# Labojis Balss: 2009.01.19 23:19:27
Ilārs Plūme
Ar vārdu tiesāt es šeit nedomāju tiesneša funkciju, bet mūsu, cilvēku, vēlēšanos sākt šķirot citus - cik tie ir pareizi vai nepareizi ticoši (un konsekvencē, pat ja to skaļi nepasaka - kurš ticīgais reiz būs Dieva valstībā, kurš nē).

Esmu jau norādījis, ka Raksti ir skaidri un saprotami ikvienam neatkarīgi no tautām, indivīdiem un laikmetiem.

Ja tas tā būtu, tad kam būtu vajadzīgi mācītāji un teologi?
Neesmu centusies iedziļināties Jehovas liecinieku u.c.maldu mācību teorijās (paldies teologiem, ka viņi tās ir jau izvērtējuši).
Nepārprotami pretrunā ar Bībeli būtu, piem., paziņojums, ka baušļos izteiktie principi ir nepareizi un mūsdienās vairs nav spēkā.

Ikviena Baznīca uzskata, ka tic un māca pareizi, pēc savas labākās saprašanas. Tomēr ir daudz atšķirību viena vai otra jautājuma izpratnē un skaidrojumā.
Vai Tu domā (mēs te visi forumā esam uz tu, cerams, ka neapvainosies! ), ka tikai un vienīgi KLB ticīgie būs vienīgie visā cilvēces vēsturē, kas būs pareizi izpratuši un mācījuši Debesu Tēva prātu?
Vai Tu nepieļauj, ka jebkuras Baznīcas mācība ir ierobežota jau ar to vien, ka mums visiem piemīt tikai cilvēciska izpratne par debesu lietām? Un ka jebkurā Baznīcā kaut kas ir mazliet pareizāk un mazāk pareizi izprasts un praktizēts?
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.20 14:58:52
Balss,

Kas attiecas uz cilvēka glābjošo ticību, tad nevienam, izņemot Dievu, nav iespēju par to spriest. Runa ir par ticības saturu, jeb to, kam tiek ticēts. Te apustulis Jānis aicina "pārbaudīt garus, vai viņi ir no Dieva" (1.Jņ.4:1). Šāds aicinājums ir tipisks Svētajiem Ralstiem. Jānis arī apgalvo, ka tas, kurš aiziet no Kristus mācības ir bez Dieva un mudina neuzņemt savās baznīcās un nepielaist pie Dievgalda tos, kas nesludina apustulisko mācību.

10 baušļus izteiktie principi ir ļoti vispārīgs formulējums. Pēc satura desmit baušļus nenoliegs lielākā daļa cilvēku, pat tādi, kam nav nekāda sakara ar kristietību. Domāju, ka desmit baušļi vēl nevienu par kristieti nepadara. Piemēram, Sauls dedzīgi pildīja desmit baušļus un vajāja kristiešus! Jēzus laika farizeji un augstie priesteri neizteica pret desmit baušļiem vērstus apgalvojumus, bet tas viņus netuvināja kristietībai. Jehovas liecinieki un mormoņi nenoraida desmit baušļos izteiktos principus.

KLB ticīgie nav vienīgie, kas turas pie pareizas mācības. Viņi ir tikai maza daļiņa no vienas svētas katoliskas un apustuliskas baznīcas. Tie ir cilvēki ar daudzām vājībām, kļūdām un nepilnībām, bet viņi tic tam, ko Dievs māca Svētajos Rakstos.

Tas, ka mēs esam ierobežoti nenozīmē, ka ierobežota ir baznīcas mācība. Baznīcas mācība nav cilvēku, bet Dieva mācība, kas mums uzticēta. Tādēļ Jūda savā vēstulē mudina kristiešus "turpināt cīņu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta." (Jūdas 1:3) Es nevaru pieļaut, ka baznīcas mācība ir ierobežota, jo šādu iespēju nepieļauj Svētie Raksti. Ja mūsu pestīšana būtu atkarīga no cilvēciskas izpratnes, tad mēs visi būtu pagalam. Es nedomāju, ka par baznīcu vajadzētu spriest kā par socioloģisku institūciju, kas vairāk vai mazāk atbilst saviem statūtiem. Baznīca ir Kristus miesa, svētā Dieva tauta, Debesu Līgava, Patiesības balsts. Tā par to spriež Raksti.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.20 15:03:23
Ctulhu,

Vai pēc Einšteina relativitātes teorijas atklāšanas Ņūtona mehānika vēl ir spēkā?

S.R...
# Iesūtīts: 2009.01.20 15:06:23
Ilārs Plūme
feini! es arī esmu par to, ka inkvizīciju jāatjauno! tā teikt - lai garus varētu pārbaudīt!
Ilārs Plūme
# Labojis Ilārs Plūme: 2009.01.20 16:09:33
S.R.

Diemžēl inkvizīcija neapmierinājās tikai ar garu pārbaudi. Ja tā būtu aprobežojusies ar to, tad šodien par inkvizīciju neviens vairs nerunātu, vismaz tādā nozīmē, nē.

Redziet, padomju laikā tika izstrādāts tāds parupjš, bet efektīvs pretinieka nomelnošanas mehānisms - tā saucamā birku piekāršana. Vajadzēja kādu dabūt pie zemes, nosauca par tautas ienaidnieku, buržuāzisko palieku un vienalga, ko tas patiesībā nozīmēja, pretinieks bija diskreditēts.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.20 16:12:08
Džamšud,

Nu tad kaimiņa verga iekārošana arī laikam būs specgadījums.
S.R...
# Iesūtīts: 2009.01.20 16:59:58
Ilārs Plūme
nekas,nekas - redzi, padomju ideoloģija šo mākslu ir attīstījusi tālāk . un ir ļaudis kas prot veiksmīgi visu apvienot to pašiem pat īsti nepamanot.
o,jā. tagad vietā būs citēt Rakstus!
ko redzi brāļa acī skabargu, bet baļķi savā nepamani!
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.20 17:16:07
S.R.

Rakstus jau var citēt un mētāties ar citātiem, bet citāts vien vēl neko nepierāda. Vai Jūs tiešām domājat, ka Jēzus ar šiem vārdiem gribēja sacīt, ka viens grēks salīdzinot ar citu ir kā skabarga iepretī baļķim? Manuprāt, ar baļķi Jēzus norādīja uz iedzimto grēku, no kura nāk visas skabargas. Un tas visu šo stāstu padara mazliet citādu, liek domāt dziļāk un saprast vairāk.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.20 17:32:29
Džamšuds,

Vispirms atļaujiet man norādīt, ka baušļi netika doti Jēzus laikā, bet pāris tūkstošus gadus agrāk. Otrkārt, baušļi ir vēl agrāki un to ētiskais saturs ir zināms visām tautām un cilvēkiem. Pat kriminālnoziedznieki atzīst, ka zagt ir slikti, ja nozagts tiek kas viņiem, ja pret viņiem tiek izdarīta varmācība utt. Šie likumi un noteikumi ir spēkā visos laikos. Tomēr zināma taisnība Jums ir, proti, baušļi satur ceremoniālo likumu, kas attiecas tikai un vienīgi uz jūdu tautu un ir spēkā līdz Kristum.

Par birkām piekrītu: politiski angažeti ideologi vienmēr visos laikos ir izturējušies vienādi. Padomju ideologi bija labi apguvuši savu priekšteču skolu. Vācu teologs Hermanis Zasse saka, ka ja nebūtu bijis totalitāra pāvesta, nebūtu bijis arī totalitāra Hitlera un Staļina, jo moderno laiku ideologi no saviem priekštečiem iemācījās terorirzēt cilvēku sirdsapziņas. Inkvizīcija bieži tika izmantota politiskos nolūkos, ko atzīst un nosoda arī mūsdienu Romas baznīca. Arī man nepatīk nedz inkvizīcijas laika, nedz mūsdienu totalitārisms un sirdsapziņu mocīšana, tādēļ domāju, ka mēģinājumi saistīt mani ar inkvizīciju nebūs sevišķi korekti. Atrodiet lūdzu citādu veidu, kā padarīt mani par muļķi. Inkvizīcijas piesaukšana ir pārāk primitīva un acīmredzami nepatiesa.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.01.20 18:34:25
Nu luuk. Taatad var secinaat, ka taa vienkaarsji ir cilveeces eetiskaa pieredze, iisi noformuleeta, empiiriski atrasta un nekaadi paardabiski speeki so informaciju cilveekiem nav nogaadaajusi.

Pastāstīsi kā tas ir tā secināts?

Arī fizika atbilst šiem parametriem, taču cilvēces vēsturē tos noformulēja un apkopoja tikai Kristīgā civilizācijā. Tā kā es neredzu, kā no vispārīgas lietu zināšanas iriet, ka tā ir empīriska pieredze, ja vēl ņem vērā, ka tā nevar būt identiska dažādām tautām. Tātad jautājums, kā no dažādām pieredzēm var izsecināt vienu morālu standartu!

Kāreiz šis fakts, ka šie baušļi ir zināmi visām tautām visos laikos un vietās drīzāk izriet, ka tie IR no viena avota darīti zināmi!
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2009.01.20 18:49:11
Ctulhu
Nee, vnk tie, kas riikojaas citaadi, izmira, ibo viens otru noklapeeja. Elementaari.

Interesanti, cik liela ir varbūtība, ka bez ārējas iedarbības visi nebūtu jau viens otru apklapējuši?
Džamšuds
# Iesūtīts: 2009.01.20 22:16:44
Ilārs Plūme
Nu, es laikam nekur nepiesaucu Ilaaru kaa inkviziicijas paarstaavi. Man pilniigi pietika ar fizikas un sabiedriibas likumu savstareejo liidziibu saliidzinaashanu, un noraadi, ka bircinjas karinaat oponentiem nesaaka viss komunisti gan... un manupraat kaadu padariit par muljkji nemaz nav taa iespeejams. Par muljki var padariities tikai pac savaam rocinjaam...
Un tas nav uzbrauciens, tikai mans personiigais viedoklis...
Džamšuds
# Iesūtīts: 2009.01.20 22:17:56
Mārtiņš
Interesanti, cik liela ir varbūtība, ka bez ārējas iedarbības visi nebūtu jau viens otru apklapējuši?
aciim redzami liela. Lielaaka nekaa preteejais variants.
Balss
# Labojis Balss: 2009.01.20 22:37:12
Ilārs Plūme
Jānis arī apgalvo, ka tas, kurš aiziet no Kristus mācības ir bez Dieva un mudina neuzņemt savās baznīcās un nepielaist pie Dievgalda tos, kas nesludina apustulisko mācību.

Vai pasvītrotais teksts tomēr nenorāda, ka itin visi citu Baznīcu piederīgie tiek uzskatīti par neapustulisku mācību sludinātājiem un ticētājiem, ja jau reiz netiek pielaisti pie dievgalda?

Tas, ka mēs esam ierobežoti nenozīmē, ka ierobežota ir baznīcas mācība. Baznīcas mācība nav cilvēku, bet Dieva mācība, kas mums uzticēta.
Tikai vienai vienīgai, relatīvi jaunai un mazai Baznīcai? (skatoties pasaules un laikmetu mērogā)?
Vai visas citas tātad ir novirzījušās un nesludina apustulisko mācību?

Aicinu Ctulhu, Džamšudu un Mulderu pašam savā tēmā nebraukt offtopikos! (Es jau arī iebraucu, bet vismaz daudzmaz par tēmu...)
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2009.01.21 00:38:29
Ilārs Plūme
Vai Jūs tiešām domājat, ka Jēzus ar šiem vārdiem gribēja sacīt, ka viens grēks salīdzinot ar citu ir kā skabarga iepretī baļķim? Manuprāt, ar baļķi Jēzus norādīja uz iedzimto grēku, no kura nāk visas skabargas. Un tas visu šo stāstu padara mazliet citādu, liek domāt dziļāk un saprast vairāk.

Gan jau, ka var arī tā tā interpretēt šos Jēzus vārdus. Taču kamdēļ noraidīt pašu vienkāršāko un acīmredzamāko skaidrojumu - ka Jēzus tiešām salīdzināja grēkus (un vismaz bauslība paredz tādu iespēju, ja jau ir piemērojami dažādi sodi), proti - pats apsūdzētājs dēļ apsūdzības celšanas pret brāli jau ir noziedzies vairāk.

Nodarbojoties ar Jēzus tiešās runas sarežģītu "domāt dziļāk un saprast vairāk" interpretēšanu, tak jāatceras, kam un kādos apstākļos tas tika teikts. Un kā un cik ātri tie cilvēki reaģēja. Jo šis spēks izpaužas arī vienkāršībā jeb spējā uzrunāt cilvēkus prestatā rakstu mācītaju izsmalcinātībai.
28 Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību,
29 jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.
Katrs viens [12.125.161.166]
# Iesūtīts: 2009.01.21 01:56:04
Džamšuds

Cik nu es kaa amatieris varu spriest, vairaki fundamentali fizikas postulati kopsh Njutona ir mainijushies vairakkart. Tas nu taa...

Ilārs Plūme

Tas taisniba, ka Jezus saka gan "kas pie manis naak, to es tiesham neatstumshu", gan "eita nost no manis, nolaadeetie". Man kaut kaa liekas, ka Ilars un vinja draudze ir tendeta vairak koncentreties uz otro neka uz pirmo. Tas ir, kaa nu katrs izjut prioritates. Es pazistu daudzus luteranjus, kuriem nozimigakais vinju ticiba ir pec iespejas norobezhoties no citiem. Teoretiski svarigakais ir taisnoshana ticiba, ar ko baznica stav vai krit. Bet nozimigakais, kam veltii visvairak emocionalas energijas, ir norobezhoshanaas.

Man palika neatbildets jautajums - vai katolji un anglikanji Jezum nav Teva doti? Vai tie neneak pie vinja. Vai Jezus vinjus atstumj? Ja ne, kadelj atstumjam mees?
Katrs viens [12.125.161.166]
# Iesūtīts: 2009.01.21 02:00:18
Ctulhu

Nee, vnk tie, kas riikojaas citaadi, izmira, ibo viens otru noklapeeja. Elementaari.

Nepieradits apgalvojums. Shodien liela dalja cilveces dzivo pilnigaa nesaskanja ar lielako dalju baushlju. Bet nekas, dzivi vien ir un netaisas viens otru noklapet.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 09:36:01
Labrīt!

Daudz jautājumu un komentāru, lai nedaudz koncentrētos un ierobežotu tematiku turpināšu ar Balss uzdotajiem jautājumiem.

Vai pasvītrotais teksts tomēr nenorāda, ka itin visi citu Baznīcu piederīgie tiek uzskatīti par neapustulisku mācību sludinātājiem un ticētājiem, ja jau reiz netiek pielaisti pie dievgalda?

Atbilde: Vispirms jau šis tekts ir nevis mans, bet apustuļa Jāņa. Otrkārt, privilēģiju saņemt Vakarēdienu kādā baznīcā negarantē katra atsevišķā cilvēka personiskā ticība, bet tās baznīcas ticības apliecība, pie kuras viņš pieder. Es labprāt runāju ar cilvēkiem un noskaidroju viņu ticības pārliecību un no tās izrietošās konsekvences, un daru visu iespējamo, lai varētu viņu pieņemt pie Vakarēdiena. Ja tas nav iespējams, tas man nesagādā prieku, bet tieši otrādi - es skumstu un pārdzīvoju. Man nav nekādas vēlmes nevienu atgrūst, ja vien viņš to nedara pats, bet drīzāk pieņemt. Uzsvars arī baznīcas sadraudzības mācībai ir uz vienotību, nevis nošķiršanos.

"Tikai vienai vienīgai, relatīvi jaunai un mazai Baznīcai? (skatoties pasaules un laikmetu mērogā)?
Vai visas citas tātad ir novirzījušās un nesludina apustulisko mācību?"

Šis jautājums liecina, ka Tu joprojām uz baznīcu raugies kā uz sociālu institūciju nevis Dieva tautu. Lai varētu šo jautājumu labāk saprast ievietošu kādu garāku rakstiņu, ja nav iebildumu.

Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 09:41:03
Vispārējā baznīca un vietējā draudze

Ievads

Viens no sarežģītajiem teoloģijas jautājumiem, kas laiku pa laikam kļūst aktuāls baznīcas dzīvē, ir jautājums par vispārējo baznīcu un vietējo draudzi, jeb kādas ir attiecības starp visu draudžu kopumu un katru atsevišķo draudzi. Šis jautājums cieši saistās arī jautājumu par baznīcas pārvaldi. Pirmajā brīdī šķiet, ka jautājums ir ļoti vienkāršs, proti, katra atsevišķā draudze ir mazāks veidojums, bet baznīca kopumā – lielāks. Katrs mazākais kopums un tā vadība pakļauta lielākajam, līdzīgi kā tas ir valsts politiskajā pārvaldē. Tomēr iedziļinoties Svēto Rakstu mācībā par baznīcu, mēs redzam, ka šis jautājums nebūt nav tik vienkāršs, kā pirmajā brīdī šķiet.

Vārds baznīca

Latviešu vārds baznīca cēlies no grieķu valodas vārda kyriakon – Tā Kunga nams, baznīcas ēka, un mēs to esam aizguvuši no krievu valodas. Jaunajā Derībā lietotais grieķu vārds, kas apzīmē baznīcu ir ekklēsia. Sekulārajā grieķu valodā šis vārds apzīmēja publisku sapulci, un Jaunā Derība šo sekulāro nozīmi pilnībā nav atmetusi (Ap.d.19:32,39,41), lai gan pašam vārdam ekklēsia parasti tiek piešķirts cits saturs. Atbilstošais Vecās Derības ebreju vārds, kas lietots baznīcas nozīmē, ir qāhāl – Dieva tautas sapulce (5.Moz. 10:4). Vecās Derības grieķu tulkojumā Septuagintā qāhāl tulkots gan kā ekklēsia, gan kā synagōgē. Šā vārda nozīme kā Israēla draudzes sapulce dažreiz ir paturēta pat Jaunajā Derībā (Ap.d.7:38; Ebr. 2:12). Tomēr pārējos gadījumos ārpus šiem izņēmumiem vārdu ekklēsia Jaunā Derība lieto īpašā kristīgās baznīcas nozīmē, proti, eklēsia ir gan vispārējā baznīca (Mt.16:18), gan vietējā draudze (Mt. 18:17). Kā liecina minētās Jaunās Derības rakstu vietas, pats Jēzus bija tas, kurš pirmo reizi par baznīcu runāja tieši šādi, proti, kā par vispārējo baznīcu un vietējo draudzi. Tomēr Jaunajā Derībā nav redzama tāda atšķirība starp vispārējo un vietējo draudzi, kam būtu kāda reāla lingvistiska vai teoloģiska nozīme. Tāda parādās tikai pēc Antiohijas Ignācija 2. gs. Līdz tam baznīca vienkārši bija draudze un draudze bija baznīca. Izšķiršana starp „draudzi” un „baznīcu” ir tīri verbāla bez valodnieciska vai teoloģiska pamatojuma Svētajos Rakstos.

Problēmas rodas tiklīdz uz baznīcu sāk raudzīties socioloģiski, kā uz kādu cilvēku veidotu organizāciju. Tad vietējā draudze kļūst par vispārējās baznīcas daļu, kas, protams, nav tas pats, kas visa baznīca, jo daļa nevar būt vienāda ar visu kopumu. Lai atrisinātu šo loģisko pretrunu ir izstrādātas divas teorijas – viena ir „katoliskā” un otra „kongregacionālā”. Katoliskā teorija par galveno uzskata vispārējo baznīcu, kuras daļa vai atzars ir vietējā draudze. Kongregacionālā teorija par sākotnējo uzskata vietējo draudzi. Vietējo draudžu summa, pēc viņu domām, ir vispārējā baznīca. Abas augstākminētās teorijas ir ietekmējušas atsevišķu luterisko baznīcu izpratni par vispārējo baznīcu un vietējo draudzi. Tomēr neviena no šīm teorijām neatspoguļo Jaunās Derības un līdz ar to arī luteriskās baznīcas patieso izpratni par baznīcas būtību. Katoliskā teorija ir aizmirsusi, ka Jēzus pats skaita ziņā pavisam niecīgai draudzei piešķīra tos pašus apsolījumus un varu, kā visai baznīcai kopā (Mt.18:19 utt.). Savukārt kongregacionālistu teorija nav spējusi aptvert vienkāršo patiesību, ka Kristus baznīca ir kaut kas vairāk par vietējo draudzi un pastāv arī ārpus tās. Lai kādas ārējās pārvaldes struktūras baznīca izvēlētos, jebkurā gadījumā vietējās draudzes nav kādas augstāka līmeņa organizācijas – baznīcas apakšnodaļas un vispārējā baznīca nav autonomu vietējo draudžu veidota konfederācija.

Jaunajā Derībā ir atrodami neskaitāmi baznīcas simboli, metaforas un tēli, kuru skaits tuvojas simtam. Tā Jaunā Derība runā par baznīcu kā zemes sāli, Kristus vēstuli, vīnakoka zariem, izredzēto kundzi, Kristus līgavu, trimdiniekiem, vēstnešiem, izredzēto cilti, svēto templi, priesterību, jauno radību, cīnītājiem pret sātanu, svētītiem kalpiem, draugiem, Dieva dēliem, Dieva saimi, Kristus locekļiem un garīgu miesu. Īpaši nozīmīgi izpratnei par vispārējās baznīcas un vietējās draudzes vienību ir tādi salīdzinājumi kā Kristus miesa un Dieva tauta. Te tūdaļ gan jānorāda, ka par baznīcu kā Kristus miesu Jaunā Derība nerunā simboliskā nozīmē, bet baznīca patiesi ir Kristus miesa šā vārda tiešajā nozīmē. Tas pats sakāms arī par Dieva tautu. Baznīca nevis līdzinās Dieva tautai, bet tā ir Dieva tauta. Īpaši skaidri baznīca kā Kristus miesa attēlota Pāvila Vēstulē efeziešiem: „viena miesa, viens Gars” (Ef.4:4). Par miesu Pāvils šeit runā tikpat reālistiski kā par Garu. Tādējādi jautājums par to, kā atsevišķā draudze var būt identiska ar vispārējo baznīcu, kļūst bezjēdzīgs – gan vispārējā baznīca, gan vietējā draudze ir Kristus miesa tāpat, kā katrs atsevišķais maizes gabaliņš un visa maize kopumā Svētajā Vakarēdienā ir Kristus miesa. Savukārt, runājot par Jaunās Derības baznīcu kā Dieva tautu, jauno Israēlu pēc Gara, ir skaidrs kā Dieva tauta ir klātesoša arī tur, kur tikai daži tās pārstāvji ir klātesoši. Patiesībā visu Dieva tautu savākt kopā šeit uz zemes būtu neiespējami. Israēls nekad nav bijis atkarīgs no noteikta ļaužu skaita. Piemēram, Vecās Derības pravieši runā par „svēto atlikumu” (Jes.10:19). Tādējādi Garīgais Israēls ir klātesošs divpadsmit apustuļos, kas savukārt pārstāv divpadsmit Israēla ciltis (Lk.22:30). Un tā mēs kārtējo reizi pārliecināmies, ka Dievam ir cita aritmētika, nekā cilvēkiem. Divi vai trīs cilvēki var būt Viņa baznīca, bet simts tūkstoši var arī nebūt. Skaitļiem šeit nav nozīmes.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.01.21 09:43:58

Baznīca Jaunajā Derībā

1) Vārds ekklēsia Jaunajā Derībā apzīmē visu vienu, svētu, katolisku baznīcu, kas aptver visus ticīgos. Šī baznīca ir apslēpta pasaules acīm, bet redzama ticības acīm tur, kur tiek lietoti žēlastības līdzekļi (Mt.16, un Rakstu vietas no Vēstules efez.)

2) Ekklēsia apzīmē īpašu vietējo draudzi – Jeruzālemes draudzi (Ap.d.2:47; 5:11 un citur). Šī draudze sevi uzskatīja par pārējo draudžu māti vai galvu. Tieši šajā draudzē Kristus baznīca, jaunā Dieva tauta parādījās pirmo reizi. Tas notika Svētajā pilsētā, kuras Templī, līdz tā izpostīšanai 70. g. pēc Kristus, kā ticēja jūdu kristieši, mājoja Dieva godība.

3) Ekklēsia var attiekties uz visiem kristiešiem kādā konkrētā apgabalā – Jūdejā, Galilejā, Samarijā un tādējādi šis vārds Jaunajā Derībā var apzīmēt to, ko mēs sauktu par reģionālo baznīcu (Ap.d.9:31). Ja oriģinālā vārds ekklēsia ir vienskaitlī un tam tā vajadzētu būt, jo, piemēram, ebreju vārdam qāhāl nav daudzskaitļa formas, tad šīs reģionālās baznīcas acīmredzot tika uzskatītas par Jeruzālemes draudzes, Dieva tautas, baznīcas paplašinājumu. Jeruzālemes kristieši tās nesauca par baznīcām, bet par baznīcu vienskaitlī.

4) Ekklēsia saprotams kā baznīca konkrētajā vietā. Tas ir parastais veids, kādā vārdu baznīca lieto grieķu draudzes agrīnajā periodā, īpaši Pāvila laikā. Visi kādas pilsētas kristieši kopā tiek saukti par šīs konkrētās vietas ekklēsia, piemēram, baznīca Korintā, Filipos utt. Galatijas apgabala kristieši savukārt tiek saukti par Galatijas baznīcām (Gal.1:2; 1.Kor. 16:1), Āzijas baznīcām. Visa kristietība kopumā tiek saukta – „visas baznīcas” (1.Kor.14:33, Rom. 16:4). Ja aramiešu valodā bija ierasts vārdu baznīca lietot vienskaitlī, tad Pāvils grieķu kristiešu vidū lietoja daudzskaitli, neizslēdzot arī vārda ekklēsia laicīgo nozīmi – tautas, pilsoņu sapulce. Plaši izkaisītas pa visu pasauli šīs daudzās Pāvila baznīcas tomēr ir viena baznīca. Ne tikai brāļu mīlestības un savstarpēju aizlūgšanu vienotas, bet vienotas vispirms tādēļ, ka viņu visu vidū klātesošs ir paaugstinātais Kungs un Svētais Gars.

5) Ekklēsia nozīmē draudzi kādā namā, mājas draudzi (Rom. 16:6; 1. Kor.16:19). Kristiešu sapulces, lai svinētu Svēto Vakarēdienu, bieži notika privātās mājās. Iesākumā daudzos gadījumos vietējā draudze un mājas draudze – baznīca kādā pilsētā un baznīca kādā namā ir viena un tā pati. Tomēr jau pavisam drīz situācija mainījās. Jeruzālemē laikam nekad pēc pirmajiem Vasarsvētkiem draudze vairs nesanāca kopā vienā vietā pilnā sastāvā. Tas pats, kas Jeruzālemē notika jau no paša sākuma, Antohijā un Romā notika nedaudz vēlāk, proti, draudzes dievkalpojumi vienlaicīgi noritēja vairākās atsevišķās mājas draudzēs. Tomēr tas netraucēja vietējās draudzes vienotībai. Lai cik šādu mājas draudžu atrastos pilsētā, tās joprojām veidoja vienu draudzi. Arī mācītāji joprojām skaitījās visas draudzes mācītāji, lai gan dievkalpojumus vadīja atsevišķos namos. Visas oficiālās darbības - vēlēšanas, īpašuma pārvalde, pārrunas ar citām draudzēm utt. joprojām bija nevis katras atsevišķās mājas draudzes, bet visas pilsētas draudzes pasākumi. Tādas draudzes kā Roma un Antiohija, kur kristiešu skaits jau pavisam drīz bija mērojams tūkstošos, joprojām bija viena draudze, kuras priekšgalā bija viens bīskaps. Teorētiski Romas draudze tāda ir arī joprojām. Mēs pat varētu sacīt, ka visa Romas baznīca ir savā ziņā viena draudze. Tieši Romas piemērs skaidri parāda, no kurienes radās doma, ka stingrā nozīmē vienā pilsētā var būt tikai viena baznīca, ka Kristus baznīcu pārstāv drīzāk pilsētas, nekā mājas draudze. Katras pilsētas mājas draudzes sastāda vienu draudzi, jo mātes baznīca Jeruzālemē bija viena baznīca ar daudzām mazām mājas draudzēm. Tā bija Dieva tauta, kas parādījās vienā pilsētā. Izpratne par Jeruzālemi kā visas baznīcas māti un galvu; katru pilsētas draudzi kā Pirmās Baznīcas kopiju; katru atsevišķo draudzi kā debesu Jeruzālemei piederīgajiem svešiniekiem un piedzīvotājiem šeit uz zemes – tāda bija bībliskā aina, kas veidoja agrīno kristiešu izpratni par baznīcu un draudzi.

<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 18 . 19 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 46 , pavisam kopa bijuši: 342