atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Turpinot par Meditāciju
Mulders
Iesūtīts: 2009.01.05 11:56:12
Mazliet reflexējot par Rubeņa grāmatu, sekojošas domas uzradās te nesen... Bet nevis lasot Rubeni, bet gan Dekartu. Tāpat, šķiet būs jāpalasa bik baznīctēvi un vispār Baznīcas Vēstures lielie vīri un sievas, no šī mistiskā aspekta. Tas ir, spriedumi par pasauli, Dievu un cilvēkiem nevis no diskursīvās loģikas un sintēzes veidokļa, bet gan no meditatīvā viedokļa...

Turpinājums zemāk...
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2009.01.05 12:07:03
Lasot Dekarta "Meditācijas" uzdūros interesantam fragmentam, kurā Dekarts lūdz kādus varenus gudrus vīrus no sava laika izvērtēt viņa darbu. Tajā šie cilvēki lūdz Dekartu veikt sava darba īsu deduktīvu pārveidojumu, lai tos pašus rezultātus varētu redzēt deduktīvi. Tajā Dekarts raksta atbildi par to, ka viņš redz divus veidus kā lietas aplūkot, viena ir šī deduktīvā, kad tiek veidotas axiomas un uz to pamata deduktīvi tiek pierādīts tāda vai citāda lieta, to dekarts sauc par sintētisko (sintēze) metodi. Otru Dekarts nosauc par "analītisko" (analīze) metodi, kurā cilvēks pietiekami uzmanīgi aplūko lietas, līdz ierauga to par ko Dekarts runā savās meditācijās.
Dekarts arī pamato, ka tāds ir arī viņa darba nosaukuma cēlonis, ka tas ir šis Meditatīvais. Dekarts arī savā darbā mēģina parādīt to ko var ieraudzīt no acīmredzamām lietām, ja uz tām paskatās dziļāk un daudz daudz uzmanīgāk. Tā teikt, neizejot ārpus tā, kas ir droši zināms. Viņš šo metodi uzskata par daudz labāku un drošāku, jo tā vienīgi prasa no cilvēka uzmanību un ieinteresētību, bet tad kad šis cilvēks ierauga to kas jāierauga, tad viņš nonāk pie šīm zināšanām, taču tas var nepārliecināt neuzmanīgu cilvēku, kas nespēj ieraudzīt acīmredzamo.
Otru Dekarts uzskata par deduktīvo metodi, tā gan dod cilvēkam iespēju būt neuzmanīgam taču deduktīvās īpatnības dēļ šī metode piespiež cilvēku pieņemt arī to, ko nevar ieraudzīt, ja tas izriet no axiomām. Dekarts arī norāda uz šīs metodes trūkumu... šī metode prasa ārpus apskatāmā priekšmeta vēl kādas axiomas, kurām jābūt pašām acīmredzamām un saprotamām, taču tās pašas var nebūt pamatotas citās lietās...
Dekarts arī uzstāj, ka viņa aplūkotie jautājumi labāk padodas meditatīvajai aplūkošanai nekā deduktīvajai...
Tomēr Dekarts pēc lasītāju lūguma, veic arī savu jautājumu Deduktīvo izvedumu, pirms tam piedāvājot vairākas axiomas...
Personīgi man grūti lasīt, jo Dekarts lieto jēdzienus, kas mūsu valodā nozīmē mazliet ko citu, kā arī nelieto jēdzienus, kas mums ir pazīstami un ērti, tomēr viņa laikā acīmredzot tādi nebij... tas rada grūtības iedziļināties šajos izvedumos un axiomās.

Tā nu interesantā galvenā tēze par ko gribēju runāt... Meditatīvā metode kā zināšanu iegūšanas veids.

Starp citu, visiem skeptiķiem uzreiz, varu likt priekšā seno ģeometru uzdevumu risināšanas metodi, kura ARĪ bij analītiski meditatīva... Tai raksturīgi bij kāds zīmējums, kāds apgalvojums vai jautājums par šo zīmējumu un kā pierādījuma metode bij liels paraksts "SKATIES"

Starp citu daudz šādu uzdevumu mēdz gadīties kaut vai Ilustrētajā Zinātnē... kur piemēram tiek sazīmētas īpatnējas figūras un ir jānosaka kādas figūras laukums vai attiecība pret citām... Kā likums atrisinājums tiešām ir šis analītiskais nevis sintētiskais... Tas tieši trenē šo meditatīvo redzējumu uz lietām... Un kas interesanti, kad to ierauga, tad lieta kļūst tik pat skaidra cik tā bij miglaina pirms tam...

Šī tad nu ir tā metode par kuru runā (vai mēģina runāt) Rubenis un visas vēstures mistiķi, lai izprastu daudzas teoloģiskas lietas!

Starp citu Dekarts bij pārliecināts Kristietis un nekautrējās no meditācijas kā Dieva iepazīšanas metodes!
incognito
# Iesūtīts: 2009.01.06 08:58:12
Meditācijas veidu jau ir daudz.
Koncentrēšanās meditācija būtu prāta attīrīšana no izklaidēšanās, kā metodi izmantojot fokusēšanos uz kādu vārdisku formulu vai varbūt attēlu.
Analītiskā meditācija parasti tiek salīdzināta ar pārdomāšanu. Pārdomāt var, piemēram, kādu reliģisku tekstu savas dzīves gaismā vai savu dzīvi kāda reliģiska teksta gaismā. Nezinu, cik lielā mērā ar to var iegūt jaunas zināšanas, bet šī metode der intelektuālu zinību iedzīvināšanai. Kristietības kontekstā tas būtu, piemēram, ka cilvēks ir lasījis Bībelē ka "visi ir grēkojuši", bet ar analītiskās meditācijas palīdzību pārdomājot savu dzīvi, nonāk pie slēdziena, ka arī viņš ir grēkojis un turpina to darīt gandrīz ar katru elpas vilcienu, jo tieksme uz melošanu, zagšanu, vājāko apvainošanu un pielīšanu stiprajiem ir dziļi iesakņota prāta pieradumos.
Interesanti, ko ar vārdu meditācija saprata Dekarts?

9K116
# Iesūtīts: 2009.01.06 09:09:33
Mulders
Meditatīvā metode kā zināšanu iegūšanas veids.
Gribētos redzēt kādu tiltu, kurš ir uzprojektēts ar meditatīvo metodi vien
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.01.06 09:36:13
9K116
Gribētos redzēt kādu tiltu, kurš ir uzprojektēts ar meditatīvo metodi vien
Tiltu nē, bet - diez kā riteni izgudroja? Ar ilgu domāšanu vai drīzāk kā atklāsmi?
Tās ģeniālās idejas nāk kā atklāsmes. Tai skaitā arī - pirmās idejas par tiltiem. Pēcāk tās pieslīpē ar prātu, un tad jau pēc rokasgrāmatām, citi būvē tiltus.
Nav algoritma "riteņu izgudrošanai", "relativitātes teorijas atklāšanai" un citām līdzīgām lietām.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.01.06 09:42:42
a_masiks
Vai tad ratiem jau defaulti nav riteņi paredzēti?
Kā tā var, pakāpeniski izgudrot riteni? Kādi ir posmi, kā no dēļa ko velk pa zemi, pamazām attīsta riteni?
Te mēs nerunājam par riteņa uzlabojumiem, bet par pašu principu - apaļs rotējošs Figņa.
Mazliet domīgais Jony
# Iesūtīts: 2009.01.06 09:43:03
Es arī piekritīšu Miglainajam ezim...vispirms rodas ideja un tā ir sava veida atklāsme
9K116
# Iesūtīts: 2009.01.06 09:55:48
a_masiks
Daudz interesantāk būtu uzzināt - kā tika izgudrots pirmais cirvis/āmurs? Un man aizdomas rauj, ka tas nekādi nebūs meditatīvi...
Jeb arī nāksies atzīt, ka meditēt māk arī životnajes - pērtiķi un daži putni
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.01.06 09:58:27
a_masiks
kā mēs zinām - visi izgudrojumi radušies tad, kad radās nepieciešamība, un tajā tehniskajā līmenī, kāds tajā brīdī pastāv.
Visi ne, bet lielākā daļa varētu gan būt. Piem, matemātikā ir daudz visādu izgudrojumu, pēc kuriem vēl nav nekādas praktiskas vajadzības. Līdzīgi ir fizikā - praktiskas vajadzības pēc relativitātes teorijas nebija.
Izgudrojumi rodās, tā teikt, aiz intereses.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.01.06 09:59:52
9K116
Jeb arī nāksies atzīt, ka meditēt māk arī životnajes - pērtiķi un daži putni
A varbūt arī māk. :-)
9K116
# Iesūtīts: 2009.01.06 10:04:47
EzītisMiglā
Līdzīgi ir fizikā - praktiskas vajadzības pēc relativitātes teorijas nebija.
Relativitātes teorija NAV izgudrojums. Izgudrojums kā likums ir devaiss ar praktisku nozīmi. Tiesa, relativitātes teorija IR izmantota atsevišķos devaisos, piemēram, sistēmā, kas sinhronizē pulksteņus uz zemes un ZMP (viņos jau sāk parādīties laika nobīdes, mazākas gravitācijas un lielāka ātruma dēļ) patiešām ir izgudrojums, kura balstās uz relativitātes teorijas, kas pati par sevi NAV izgudrojums.

Jebkurā gadījumā, meditatīvi Tu var iegūt tikai ideju. Kura, lai iegūtu praktisku pielietojumu, ir jāpārbauda un jāpieslīpē...
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.01.06 10:09:20
9K116
Izgudrojums kā likums ir devaiss ar praktisku nozīmi.
Jā, RT neder kā piemērs.
Bet - kas ir matemātikas teorijas, kuras praksē neizmanto? Izgudrojums, atklājums vai kas? Un vai tās statuss mainās, tikko mēs sākam to izmantot?

Vai - kā šujmašīnas izgudrotājs, redzēja savu atklājumu sapnī. Tāpat Mendeļejevs ķīmisko tabulu. Vai benzola molekulas struktūru, un vēl citas lietas. Te drīzāk ir meditatīvā metode.

Jebkurā gadījumā, meditatīvi Tu var iegūt tikai ideju. Kura, lai iegūtu praktisku pielietojumu, ir jāpārbauda un jāpieslīpē...
Racionālā ceļā iegūtās idejas tāpat ir jāpieslīpē un jāpārbauda.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.01.06 10:33:10
a_masiks
Nu, bet matemātika? Tās teorēmas nevienam nekur nebija vajadzīgas, kā tikai pašiem matemātiķiem, ko paspēlēties.
Dažas noderēja ārpus matemātikas pēc daudziem desmitiem gadu, pat dažiem gadsimtiem. Daudzas vēl tagad neizmanto.

Drīzāk, nevis ārējā aktualitāte spēlē lomu, bet gan iekšējā interese. Bet tai interesei ir vienalga, vai pasaulē šobrīd trūkst šujmašīnas, vai arī mums te tāda pievilcīga N-dimensiju telpa negrib risināties.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.01.06 10:33:32
9K116, a vai tad es teicu, ka šī metode dod zināšanas par dajebko? Tās "definīcijas apgabals" ir cita sfēra. Pietam... ja runa iet par tiltu, tad vislabākais piemērs ir Mendeļējevs ar savu tabulu... Tā kā... Ij fīča jau tāda, ka abas metodes nešķir bezdibenis, vienkārši, ja runa būs par tiltu, tad tieši tā arī Arhitekti veido lietas... Vispirms ir dizains un vispārējā vīzija, kas kāreiz ir meditatīvais piegājiens, savukārt pēc tam konkrēti tehniski risinājumi jau ir otreizējā pieeja... Jo citādi tev visi tilti būtu pēc vienas šnites. Taču labs Arhitekts ir tāds, kas rada skaistu celtni, harmonisku un funkcionālu un tai pat laikā - izturīgu un lietderīgu!
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2009.01.06 10:35:39
Mulders
Man ir aizdomas, ka visas (nu, ok, gan jau ka ne gluži visas) ģeniālās idejas par tiltiem ir nākušas meditatīvi, kā Mendeļejeva tabula.

Kaut vai tāpēc, ka neeksistē ģeniālo ideju racionālas izprātošanas algoritms!

Ārpus meditatīvajiem paliek tjunings, pieskaņošanas rutīna.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.01.06 10:42:12
a_masiks
Tikai ne ar "algoritmisko", t.i. pēc noteiktiem likumiem.
Pamata, ģeniālās idejas uzrodas kā atklāsmes - nav likumu, kā tās ģenerēt. Tālāk jau to var vērtēt arī racionāli. Taču racionālisms te ir otrajā plānā.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.01.06 10:45:16
a_masiks
Ir saraksts ar izgudrojuma pamatprincipiem un metodēm.
Es taču teicu - "ģeniālo"! Kādas ir metodes un paņēmieni ģeniāliem atklājumiem, kas ir jaunu izgudrojumu pamatā?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.01.06 11:29:01
Nu ko... redzam ka a_masiks & Co nesaprata šo lietu... un tāpēc visai droši, ka viņi neizdarīs ģeniālus atklājumus vai izgudrojumus!

Ezītis labi pateica, neexistē algoritms un metode kā taisīt "ģeniālus izgudrojumus vai atklājumus". Jā to kā uzlabot esošo, tas ir tīri deduktīvs un pat teiktu - mehānisks darbs. Bet algoritms kā "Uzbūvēt Skaistu Māju" nav... jo "skaists" nepakļaujas materiālistiskajam pasaules skatījumam... Un tomēr cilvēki labprātāk dzīvo skaistās nekā nesmukās mājās, pat ja abas ir funkcionāli identiskas!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.01.06 11:32:15
Olita, tā ir interesanta hipotēze... Tas... teixim, ja es iedomājos skaitli 3 vai tas ir kaut kas ko es radu no nekā, jeb pieslēdzos informatīvajam Random Ģeneratoram

Kāpēc tu uzskati, ka visa informācija un zināšanas jau existē? Jeb tas ir ticības jautājums, jo tu tici Dievam un tici, ka viņš visu zin un tāpēc ir tā kā tu saki!
Mazliet domīgais Jony
# Iesūtīts: 2009.01.06 11:53:55
Khmmm...skaistums un funkcionalitāte ir divas dažādas kategorijas...skat filmu-S ļohkim parom
Mazliet domīgais Jony
# Iesūtīts: 2009.01.06 12:03:40
a_masiks Nē Masikdžan...es tavā hatā nēesmu bijis, bet domāju, ka tapetes savā istabā tu neizvēlies tikai no funkcionālā viedokļa...sak lai mušu *****s mazāk redz
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 54 , pavisam kopa bijuši: 35772