bremze 
|
Iesūtīts:
2008.12.17 16:26:15
ka jau iespejams daudziem, kas ir vieni, nakas iekrist.... ak vai, vai ne?  Izdarit nu galigi to, ko nevelos... Piemeram iemileties aiznjemta cilvekaa. un ka lai tiek tagad valja no sis emocionalas atkaribas? Izvairities un nerunat ar cilveku butu nelaipni, jo mums tacu jamil visi Dieva berni... Melot, ka negribu redzet un tada gara- ari tas butu liekuligi... Melot sev un megjinat ka man vins nepatik un negribu redzet, ari meli vien ir , lidz ar to izvairsanas no vinja- tirakais farizejisms... Principaa jau vairkaus menesus censos visados veidos atbirvoties no sis atkaribas, bet kaut ka nesanak, protams , ludzu arii Dievu, bet vienlaga - nekas nemainaas.... |
|
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.01.07 13:13:35
janis
Vispār jau princips būtu pareizs. Tikai - ja neņems tos, kas grib iesvētīties un laulāties, tad cik vispār būs tik nobriedušu pāru, kas savu otro pusi ir apzināti izlūguši un saņēmuši no Dieva rokas?
Pārāk miesīgi mēs visi tomēr esam - emocijas skrien pa priekšu... |
ca_bo |
# Iesūtīts: 2009.01.07 14:38:38
S.R-
laikam neizlasīji tekstu šīs diskusijas sākumā? (t.i. 17.dec 16:26:15...) Tur jau arī ir to, ka grēcīgums un nespēks atzīts, Dievs ir lūgts, bet nekas nemaiņas. T.i. sanāk ka Dieva griba tagad ir lai šī neatļautā iemīlēšanās vēl paliek.... (?) |
vasara  |
# Iesūtīts: 2009.01.07 14:42:36
ca_bo, mēs bieži vien visu gribam uzreiz. ja kas sāp, tad lai uzreiz pāriet. nu gluži kā veikalā - naudu samksājam un preci dabonam. bet pie dvēseļkopšanas un dakterēšanas viss uzreiz nenotiek. |
9K116  |
# Iesūtīts: 2009.01.07 14:49:39
ca_bo
T.i. sanāk ka Dieva griba tagad ir lai šī neatļautā iemīlēšanās vēl paliek....
Un kā Tu domā? |
vasara |
# Iesūtīts: 2009.01.07 15:37:36
janis, es tiešām neatbildēšu. katram tas notiek savādāk.
man ir piem. no dzīves, lai arī no citas tēmas - mani draudzē pielika pie darba un es to darbu TIK ļoooti negribēju darīt. ar prātu sapratu, ka man būtu jālūdz Dievs, lai tieku pāri savai negribēšanai un nepatikai pret šo pienākumu, bet nelūdzu. kā rezultātā kaitēju visvairāk pati sev. no mana īgnuma cieta arī ģimenē.
tas ir grūti, bet šādās un līdzīgās situācijās [īpaši, ja redzam savu nostāšanos pret Dieva Bauslību] jāiet ar prātu pret mūsu iegribām. un tas nav viegli! |
ca_bo |
# Labojis ca_bo: 2009.01.07 17:22:20
S.R. no kurienes Tevi tadas iekšējas dusmas? (baigi manāmās, pat virtuāli) laikam tak jau no Svētā gara
par to "neko mainīt negribi"- Ja vien cilvēks pievēršas un lūdz Dievu , tas jau nozīmē ka grib mainīt un nav īsti apmierināts ar situāciju. Atzīst savu grēcīgumu. tas ka cilvēkam var pašam nesanākt gribēt to, kā vajag, gribēt pareizi, tas tak ir skaidrs... Var gribēties neatļauto un to mainīt cilvēkā ir Dieva spēkos, ne jau mūsu. mēs varam tikai lūgt... |
lasītājs [78.84.245.125] |
# Iesūtīts: 2009.01.07 19:55:57
Trilobīte
Nu redz, tev ir atkarība no kaut kā cita. |
lasītājs [78.84.245.125] |
# Iesūtīts: 2009.01.07 20:11:33
Trilobīte Lai Tev labi izdodas.. |
lasītājs [78.84.245.125] |
# Iesūtīts: 2009.01.07 20:18:26
Man gan ar "to" ir par maz... |
lasītājs [78.84.245.125] |
# Iesūtīts: 2009.01.07 21:00:30
Trilobīte "tas" bez mīlestības ir vēl sliktāk - noteikti pat riebīgi. |
ca_bo |
# Iesūtīts: 2009.01.08 08:58:49
Cilvēks var GRIBĒT nonākt Dieva valstībā, dzīvot Garā, esot iekšēji brīvam no visa negatīvā un kas nenāk no Dieva. Bet ne vienmēr viņam GRIBĀS darīt to, kas pēc Dieva likumiem ir pareizi. Atliek lūgt Dievu, lai vairs negribētos. Un dzīvot gaišā cerībā, ka - ja esi lūdzis un atzīsti savu nespēku un vēlmi pēc svētas dzīves – tad tas ir Dieva rokās un Viņš to risina. Nevis mocīties vainas apziņā- ak, vai, kāds es slikts, negribu to, ko Dievs grib. Kā Dievs risina kaut ko..? To mēs nezinam. Ne vienmēr acīmredzot tas notiek uzreiz, atņemot kādas vēlmes cilvēkam. Ir cilvēki, kam jāiekrīt bedrē līdz pašai apakšai, lai sāktu rāpties laukā. Tā kā daļēji jau S.R. pareizi teica, par to pudeli... Ceļš pie Dieva ne vienmēr ved pa taisno, citreiz - caur labirintu. Kad šķietami esam tupikā, un it kā tālāk no Dieva, nekā bijām pirms brīža, taču tas ir tas katra vienīgais ceļš...
|
Eriko |
# Iesūtīts: 2009.01.08 16:29:12
S.R...S.R...
Jā zinu kad ir tā, kad lūdz Dievu, bet domas par To cilvēku vienalga nāk galvā, kad ir godīgi jāatdzīst ka nepacietīgi gaidi atbildi. Piekrītu ca_bo teiktajam. Tas ceļš ir vienīgais un par to ir prieks. |
S.R...  |
# Iesūtīts: 2009.01.08 16:42:06
Eriko
es vispār neko tamlīdzīgu neesmu teikusi! |
S.R... |
# Iesūtīts: 2009.01.09 12:52:21
es arī izdzēsīšu savus komentus, tad diskuss varētu kļūt vēl sakarīgāks. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2009.01.10 08:51:55
vilks
atvainojos par vakardienas huligānismu - savu komentu dzēšanu. manuprāt tēmu vēl nevajadzētu pavisam izdzēst, pašlaik lasu labu kristīgās psiholoģijas grāmatu. iespējams, ja ko sapratīšu, varēšu padalīties ar pārējiem, tajā skaitā jani. atvainojos arī janim un visiem pārējiem par rupjajiem uzbraucieniem - tas man no dusmām pašai pret sevi. neuzņemiet personiski. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2009.01.10 09:44:10
janis
protams, virtuāli mēs varam daudz ko tādu, ko realitātē nee.
es nezinu, vai esi gatavs runāt par savām sasāpējušām lietām, bet lai situācija būtu skaidrāka, vai Tu nevarētu atbildēt uz pāris jautājumiem? |
S.R... |
# Labojis S.R...: 2009.01.10 10:33:09
janis
oi, nu vispār nezinu. vai tas ir nepieciešams.... varbūt citreiz.
ā, starpcitu es tajā grāmatā lasiju, ka emocionālā pieķeršanās ir normāla un dabiska lieta, ir daudz sliktāk, ja mēs nespējam pieķerties, iemīlēt, uzticēties, būt atklāti. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2009.01.10 11:59:00
janis
emocijas ir jākontrolē. reizēm tas izdodas labi, reizēm ne tik labi. bet principā nevajadzētu būt tā, ka mūsu rīcību kontrolē emocijas, jo viņas ir tik nepatstāvīgas... |
S.R... |
# Iesūtīts: 2009.01.10 12:46:57
janis
tad Tu vēl esi jauns un zaļš. tas tā, joks.
varu tevi mierināt, viss reiz beidzas, pilnīgi viss...
un drošvien neviens tev nekādu dižo padomu vai līdzekli neiedos - pašam vien šī cīņa būs jāizcīna. nu, vārdusakot - veiksmi darbā!
varbūt pirmais solis varētu būt - pieņem savu vājumu, pieņem sevi tādu, kāds esi. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2009.01.10 13:11:23
janis
skaidrs, ka spēs. redzi, man patīk šitais teiciens - caur mūsu dziedinātajām brūcēm uz apkārtējiem izlīst svētības.
kaut kādā ziņā līdzīgi kā no Jēzus brūcēm....
paļaujies un ļaujies šim procesam. esi gudrs un taisnīgs. cik iespējams, pret visiem. bet vispirms pret sevi. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
