atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Zaļās ceturtdienas rīta dievkalpojums Domā
Saulespuķe
Iesūtīts: 2007.04.09 16:29:45
2007.g. bija šāda diskusija:
Zaļajā ceturtd. Domā ir vienīgā reize gadā, kad arhibīsk. visu draudžu vajadzībām iesvēta 3 veidu eļļas – katehūmenu, slimnieku un hrizmu, un ikviens mācītājs arhibīskapa, amata brāļu un ticīgo priekšā var atjaunot savu ordinācijas solījumu.
Šis dievk., protams, nav obligāts, tomēr jāvaicā:
* Mīļie mācītāji , kā tas nākas, ka no LELB > kā 100 mācītājiem bija tikai 22?
*Vai ir tik mazsvarīgi – atjaunot solījumu?
*Vai ir tik mazsvarīgi, pirms vakarā svinēsiet Sv.Vakarēdiena iedibināšanu jau savās draudzēs, būt kopā ar savu Ganu un amata brāļiem līdzīgi kā Kristus ar Saviem Apustuļiem dienā, kad Viņš uzticēja mācekļiem šo pilnvaru – izdalīt Sv.V.?
*Vai jūsu draudžu iesvētību dievk. vienmēr klāt ir arhib., ka jums nav nepieciešama sv.hrizma? Kā tad jūs redzamā veidā piepildāt vārdus “Svētā Gara zīmogs”? Kā jūs līdz savām draudzēm aiznesat arhib. svētību, kad viņš nav klātesošs, ja nelietojat viņa svētītas eļļas?
__________
Nu ir 2009.g. Kas mainījies?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2009.04.09 15:09:12
Nu lūk, Lielā Ceturtdiena klāt!
Nezinu, kā svinēja Rīga (ceru, ka kuplā skaitā un ar svētu prieku!), bet Liepājā bija ĻOTI skaists dievkalpojums. Mācītāju bija 24, dažs mērojis stipri tālu ceļu.
Nezinu, kā jutās mācītāji paši, bet no malas tas bija vairāk kā iespaidīgi - redzēt savu draudžu ganus tik kuplā skaitā vienotus lūgšanā un svētdarbībā, nezinu, vai gadā ir vēl kāda reize, kad viņi šādi - plecs pie pleca amata drānās sanāk kopā viena altāra priekšā.

Mīļie mācītāji, gribētos jau Jums katram pasniegt ziedu klēpi un noliekt galvu Jūsu priekšā par to svēto kalpošanu, ko Jūs darāt! Lai Dievs bagātīgi svētī Jūs katru tai vietā, kur Jūs katrs stāvat!

Paldies bīskapam Pāvilam par sirsnīgo un trāpīgo uzrunu!
Ervins [195.189.142.235]
# Iesūtīts: 2009.04.10 19:29:25
Daugavpili ari bija ap 20 macitajiem. Nemot vera Latgales esosho macitaju skaitu, tas ir daudz.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2009.04.10 22:16:10
Ervins [195.189.142.235]
Tu esi optimists :-), tur bija 12, bet tas vienalga daudz konkrētajai diecēzei.

Nesaprotu gan vienu - kā tas nākas, ka Rīgā tik maz? :-(
Balss
# Iesūtīts: 2009.04.11 10:41:20
Laikam jau Rīgas mācītāji uzskata, ka ir pašpietiekami... gana gudri, labi un pareizi...

Biju vakara dievkalpojumā, kurā arhibīskaps mazgāja kājas - laikam jau mācītājiem - īsti nepazinu, vismaz neredzēju nevienu man pazīstamu Rīgas mācītāju.
alberts [81.198.230.42]
# Iesūtīts: 2009.04.11 10:46:04
Balss vispār jau ZC dievkalpojumi tiek svinēti Rīgā ne tikai domā - parasti mazgā tad kājas saviem draudzes locekļiem (visiem nē, bet 12).
alberts [81.198.230.42]
# Iesūtīts: 2009.04.11 10:51:01
Balss tas tā replika par to, ka lūk vakara dievkalpojumā neredzēja nevienu pazīstamu Rīgas mācītāju!
kāds viens [87.110.241.66]
# Iesūtīts: 2009.04.11 12:53:50
Balss Ar to kāju mazgāšanu ir kā ir. Man ir dalītas jūtas par to. Reiz biju kādā draudzē, kur mācītājs to demonstratīvi darīja, bet tajā pašā laikā ikdienā pret draudzes locekļiem nekādu pazemību un kalpošanas attieksmi nevar novērot. Tas ir nelāgi.

ZC tiešām saistās ar Svētā Vakarēdiens iedibināšanu, tāpēc manuprāt par to būtu daudz vērtīgāk runāt.

Mēs varam ironizēt par pareizajiem vai nepareizajiem luterāņiem, bet diemžēl ilgus gadus esot luterāņu draudzē meklējumos pēc patiesības un savā dvēseles izmisumā evaņģēliju neatradu. Tieši pateicoties tā teikt taviem "pareizajiem" luterāņiem arī man atausa Evāņģēlija gaisma.
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2009.04.11 13:55:55
Man liekas nelāgi, ka brāļi Kristū Baznīcas ritus, kas ir piepildīti ar dziļu ticības saturu un sniedz to praktizētājiem patiesu ticības stiprinājumu un vieno tos ciešāk ar savu Kungu Jēzu Kristu, vienkārši nosauc par muļķībām un tukšību. Vai tiešām nevarētu būt un nav tā, ka šādi baznīcā kopš pirmajiem gadsimtiem praktizēti riti ticīgos ved tuvāk Kristum, nevis tikai un vienīgi Viņu aizēno?
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2009.04.11 14:10:19
Un vēl. Es arī biju Doma dievkalpojumā un, dzirdot Arhibīskapa atgādināto ordinācijas solījumu, man tiešām no sirds bija jāsaka vēlreiz "jā", jo mans toreiz ordinācijā dotais "jā" bija dažādu iemeslu dēļ noplucis. Tas man liek atzīt, ka - jā - es neesmu spējis to "jā" nosargāt starp sevi un Dievu neievainotu, bet tā man bija iespēja to atkal atjaunot tikpat spēcīgu vai vēl spēcīgāku, kā man šķiet, nekā toreiz. Gluži kā pie savas kristības sniegtā svētuma es atgriežos grēksūdzē. Paldies Dievam par to!
Ervins [195.189.142.235]
# Iesūtīts: 2009.04.11 14:15:05
Bet Aluksnee luteranju draudze pastav? Kadreiz biju iegriezies pie Dievnama ar gaili, bet tur notika Sv. Mise nevis Dievkalpojums. Laikam citreiz bus jabrauc kada rajona draudzee.
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2009.04.11 14:20:27
Tas ir pilna dievkalpojuma ar Sv. Vakarēdienu nosaukums, kādu es daudzkārt lasu Vienprātības Grāmatā un esmu to arī paskaidrojis/atgādinājis draudzei. Man arhibīskaps norādīja, ka piemērotāks Latvijas situācijai būtu vāciskais iskanējums "mesa". Tad nu arī es viņam paklausu.
Ervins [195.189.142.235]
# Iesūtīts: 2009.04.11 14:26:08
Nu nezinu kam ticet. Jelgava musu macitajs saka, ka Mise nevar but luteranju Dievkalpojums, jo pec butibas katolju Mise un luteranju Dievkalpojums ir diametrali atshkirigie. Zel ka ir tik atshkirigie viedokli.
kāds viens [87.110.241.66]
# Iesūtīts: 2009.04.11 14:29:44
Atis Grīnbergs Var jau būt,ka daži riti vieno, bet tik pat tie var izraisīt pilnīgi pretēju reakcīju. Piemēram kāju mazgāšana. Mācītājs jau var tās kājas vienreiz gadā visu priekšā mazgāt, bet visu pārējo gadu ne tuvu tam izrādīt savu kalpojošo attieksmi. Manuprāt ir labi ja mācītājs arī pārējā gada laikā spēj izrādīt kalpošanas attieksmi piemēram kaut vai tādā lietā, ka viņš draudzei rāda, ka ir gatavs kalpot (ja tas prasītu) arī par velti. Nevis radīt draudzē iespaidu, ka viņš jau nu nedarīk ko tādu par ko viņš nesaņem atlīdzību. Mācītāji jau tā noteikti ir zem mikroskopa un draudze vēro vai viņa sludinātie vārdi saskan ar darbiem, tad šādā gadījumā kāju mazgāšana varētu plaisu tikai palielināt.
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2009.04.11 14:35:27
kāds viens [87.110.241.66] Es nevaru tev nepiekrist.
Kārlis
# Labojis Kārlis: 2009.04.11 14:47:15
Ervins [195.189.142.235]

Mise (latīņu) un mesa (vācu) ir vārdi, kas apzīmē dievkalpojumu ar svēto vakarēdienu. Šo vārdu visā pasaulē lieto gan luterāņi, gan katoļi. Tavs Jelgavas mācītājs droši vien gribēja sacīt, ka luterāņiem un katoļiem atšķiras priekšstati, kas mesā notiek, nevis ka luterāņu dievkalpojumu nesauc par mesu. Ka tas ir kas diametrāli pretējs, droši vien būs viņa pārspīlējums vai Tavs pārpratums.
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2009.04.11 14:57:17
Ervins [195.189.142.235]
Augsburgas TA 24. artikuls iesākas ar vārdiem:" Mūsu baznīca tiek nepatiesi apsūdzēta, ka tā atmetot misi. Taču mēs neesam atmetuši misi, bet svinam to visā godbijībā."
Un nedaudz tālāk pat šādi vārdi: "Šķiet, ka no pasaules sākuma neviena Dieva iedibināta lieta nekad nav tik nelietīgi izmantota peļņas gūšanai kā mise." Tā ka nav mums no kā bīties
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2009.04.11 21:08:48
Atis Grīnbergs
Paldies par "atbalstu" (nav gan īstais vārds) Lielās Ceturtdienas dievkalpojumiem!
Klausījos ordinācijas solījumu - kā lajs, protams, - Liepājā. Un man pat kā lajam tas bija īpaši - līdzdzīvot un pārdomāt vārdus, par kuriem mans un ne tikai mans mācītājs ar pārliecību atkal saka apliecinošo "Jā!". Tas ir ļoti svarīgi visām trim pusēm - bīskapam, kura vadībā tas notiek, pašiem mācītājiem - sevis dēļ, un lajiem. Svarīgi un ļoti, ļoti skaisti!

P.S. Bet nu - svētīgu visiem Lieldienu nakts vigīliju! Lai Dievs svētī, ka varam ar priecīgām sirdīm sagaidīt Kunga Augšāmcelšanās svētkus!
Casaroli
# Iesūtīts: 2009.04.14 15:33:49
Paldies Daugavpils bīskapam!
Mekletajs
# Iesūtīts: 2009.04.14 15:48:35
Casaroli, par ko paldies bīskapam?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2009.04.15 18:11:58
Kārlis

Katoļu dievkalpojuma apzīmējums Mise ir cēlies no latīņu mesas atlaišanas vārdiem: "Ite, mise est" (jau iepriekš atvainojos par pareizrakstību). Tas nozīmē, "Ejiet, upuris ir padarīts (noticis)". Luterāņu dievkalpojums nu nekādā veidā nav saistīts ar kādu upurēšanu, tādēļ piekrītu Jelgavas mācītājam (starp citu, tas ir LU TF dekāns Ralfs Kokins), ka luterāņu dievkalpojuma un katoļu mises pēc sava satura ir būtiski atšķirīgas.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 111 , pavisam kopa bijuši: 377