atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Zaļās ceturtdienas rīta dievkalpojums Domā
Saulespuķe
Iesūtīts: 2007.04.09 16:29:45
2007.g. bija šāda diskusija:
Zaļajā ceturtd. Domā ir vienīgā reize gadā, kad arhibīsk. visu draudžu vajadzībām iesvēta 3 veidu eļļas – katehūmenu, slimnieku un hrizmu, un ikviens mācītājs arhibīskapa, amata brāļu un ticīgo priekšā var atjaunot savu ordinācijas solījumu.
Šis dievk., protams, nav obligāts, tomēr jāvaicā:
* Mīļie mācītāji , kā tas nākas, ka no LELB > kā 100 mācītājiem bija tikai 22?
*Vai ir tik mazsvarīgi – atjaunot solījumu?
*Vai ir tik mazsvarīgi, pirms vakarā svinēsiet Sv.Vakarēdiena iedibināšanu jau savās draudzēs, būt kopā ar savu Ganu un amata brāļiem līdzīgi kā Kristus ar Saviem Apustuļiem dienā, kad Viņš uzticēja mācekļiem šo pilnvaru – izdalīt Sv.V.?
*Vai jūsu draudžu iesvētību dievk. vienmēr klāt ir arhib., ka jums nav nepieciešama sv.hrizma? Kā tad jūs redzamā veidā piepildāt vārdus “Svētā Gara zīmogs”? Kā jūs līdz savām draudzēm aiznesat arhib. svētību, kad viņš nav klātesošs, ja nelietojat viņa svētītas eļļas?
__________
Nu ir 2009.g. Kas mainījies?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.04.09 16:45:13
*Un vai jūs pie kristībām lietojat katehūmenu eļļu?
*Un ko jūs darāt, kas atnāk slimnieki un vēlas saņemt eļļas svaidīšanu, kā Raksti to māca un pamudina?

Domāju, ka attālums, lai nebūtu klāt šajā dievkalpojumā, pārsvarā nav izšķirošs. Man blakus bija ļoti uzticīga Dieva kalpone, kas ar dziļām sirdssāpēm vaicāja, kā ir iespējams, ka no viņas mīļās Rīgas draudzes (neiet runa, piemēram, par Daugavpili!) četriem mācītājiem nav neviena, kā vispār var nebūt? Draudze vaicā, kāda būs atbilde?
P.S. Šis dievkalpojums bija ļoti uzrunājošs, vismaz tiem, kas skatījās uz saviem ganiem pie altāra- visi baltās amata drānās, Krusta un arhibīskapa priekšā, skaistā kopībā, kas Kristus iedibināta. Tas bija ļoti īpašs Trīs Svēto dienu iesākums. Paldies ikvienam mācītājam, kurš tur bija, kam tas bija svarīgi, paldies arhibīskapam, ka viņš šādu dievkalpojumu svin!
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.04.09 18:54:42
Viens no tiem četriem bija gan dievkalpojumā.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.04.09 19:10:28
Lūdzu, atvainojiet, ka kļūdījos!
Tikko speciāli piezvanīju šai māsai un - viņa pateicās Dievam par savu aklumu un to, ka tomēr vismaz viens bijis, lai arī viņa to nav pamanījusi, kaut ar sirdssāpēm lūkojusies pēc saviem mācītājiem!
Personīgi es daudz nepētīju, kurš ir, kurš nav, jo man būtiskāk, ka tieši manam mācītājam šis dievkalpojums ir svarīgs un viņš bija! Un, kaut lūdzos par visiem mācītājiem, par savu, protams, visvairāk. Un arī lepojos un priecājos par savu visvairāk!
Bet vispār, būšana šādā dievkalpojumā varbūt varētu arī būt kaut kā rādītājs.
kristiete [81.198.73.81]
# Iesūtīts: 2007.04.09 20:04:21
Paldires par jautājumu, Saulespuķe, arī manā sirdī ir tādas pašas sāpes un jautājumi. Savus mācītājus tur neieraudzīju..
Pāvils
# Labojis Pāvils: 2007.04.09 21:36:36
Paldies, Saulespuķe par Tavām sirsnīgajām rūpēm! Man arī sāpēja sirds, ka šoreiz nevarēju būt kopā ar brāļiem šajā svētīgajā dievkalpojumā Domā. Zinu, ka tāpat kā man, ikgadu Zaļās Ceturdienas rītā iet daudziem maniem brāļiem, kas nevis attāluma, bet gan pienākuma dēļ nevar piedalīties šajā ordinācijas solījuma atjaunošanas dievkalpojumā. Man ir grūti iedomāties, ka mūsu vidū varētu būtu mācītājs, kas šādā dievkalpojumā piedalīties nevēlētos.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.04.09 21:53:57
Pāvil, lai Dievs dod, ka Tavs optimistiskais skats būtu pamatots. Piedodiet, bet man liekas, ka ir runa par prioritāšu sakārtošanu sev svarīgā secībā. Ja šo dievkalpojumu ieraksta kā Zaļās ceturtdienas prioritāti Nr.1, kam pakārtojas pārējais, tad uz to vienkārši ir, par to nediskutē, to neapspriež. Tāpat kā, piemēram, ar desmito tiesu - to atliek katru mēnesi bez diskusijām, par šo darbību pat nedomā, vai šoreiz jā, vai ir svarīgākas izdošanas. Draudžu dievkalpojumi taču ir tikai vakarā un visus darbus vajadzētu sakārtot laicīgi (protams, ir kādi ekstremāli gadījumi- sava vai tuvinieku smaga slimība, jāapmeklē kāds uz nāves gultas utmldz., tad prioritātes, protams, mainās). Zinu mācītājus, kas uz šo dievkalpojumu izbrauca jau 5.00, citi varbūt vēl agrāk, un tad vēl ceļš atpakaļ, taču tas netraucēja būt.
Andis Atvars [84.237.134.209]
# Iesūtīts: 2007.04.09 22:53:32
A kuro gadu jau notiek šāds dievkalpojums?
...mācītāji atjauno solījumu!?Tas tā kā būtu no baptistiem un pentikostāļiem.Varbūt labāk vienreiz apsolīt un būt uzticīgam tam visu mūžu?Bet tas laikam nav vairs moderni.Svaidīšana ar eļļu.Atļaušos minēt-aizguvums no pareizticīgiem un arī no katoļiem.(Pareizticīgiem pat sv.Vakarēdienu nevar iesvētīt mācītājs).
Tad nu rodas jautājums, vai šie un citi aizguvumi no citām konfesijām ir padarījušas LELB vienotāku, stiprāku,garīgāku?Varbūt ir jābeidz atdarinat citas konfesijas un jāpieveršas Bībelei,kas tajā teikts par mācītāju ordināciju...un varbūt tad nebūs ik pa laikam kāds brāķis jāatskaita no LELB un tad arī,kad jau visa draudze ir samaitāta.
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.04.09 23:31:54
Andis Atvars [84.237.134.209] Svaidīšana ar eļļu ir aizguvums no Bībeles (Jēkaba 5:14) u.c. vietas.
Mūsu ordinācijas solījums ir ļoti specifisks, izteikts uz nepilnas lapaspuses. Ir labi to vismaz reizi gadā pašam sev atgādināt un Dieva un savu brāļu priekšā apņemties arī uz priekšu palikt tam uzticīgam. Es to uzskatu par ieteicamu un labu praksi, kas rada lielāku vienotību un sirsnību pašu mācītāju starpā, kam reti kad izdodas būt kopā vienā dievkalpojumā. Ja mācītāji regulari kopā sanāktu un koptu sadraudzību savā starpā, tas palīdzētu izvairīties no tā , ka "ik pa laikam gadās kāds brāķis" No kā šāda prakse ir aizgūta, tas jau ir sekundārs jautājums.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.04.10 03:09:55
kas ir luterisms?
Lasītāja [87.110.148.7]
# Iesūtīts: 2007.04.10 09:26:59
lielais brālis6
Citēju Pāvilu: Svaidīšana ar eļļu ir aizguvums no Bībeles (Jēkaba 5:14)
Bet priekš izsmiešanas lielu gudrību nevajag... Pat ne teoloģijas studijas!
Andis Atvars [84.237.134.209]
# Iesūtīts: 2007.04.10 13:20:10
Pāvil, "brāķi" rodas ne no tā ka ordinētie mācītāji nekopj savā starpā sadraudzību, bet gan tādēļ, ka LELB ordinācijai nav nekāda sakara ar Rakstiem. Un varbūt tādēļ ir vajadzīgi šie specifiskie izdomājumi-solījumi. Starp citu, arī arhibiskaps nav ordinēts atbilstoši Rakstiem-sasniedzot 30.gadu vecumu un tur ir tā sāls kādēļ LELB ir tāda, kāda nu tā ir....
Lasītāja, svaidīšana ar eļļu tiešām nav nekas jauns jau VD laikos, bet LELB tas gan ir jaunums, tādēļ es jautāju cik sen jau notiek dievkalpojums ar eļļas svētīšanu.Ja notiktu eļļas svētīšana, tad to tiešām varētu pamatot ar aizguvumu no Bībeles, bet trīs veida eļļas(nosaukumi tādi ka mēle mežģas) svētīšanu nez vai var pamatot ar "salmu vēstules" (Mārtiņa Lutera apzīmējums) pantu.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.04.11 20:51:27
Tā kā svaidīšana ar eļļām ir Baznīcas tradicionāla prakse jau no pirmajiem gadsimtiem, bet mūsu Baznīcā no kādiem nez kāpēc tiek maldīgi uztverta kā arhibīskapa personiskā lieta un vaļasprieks, tad pavisam īsi par eļļām :

Svaidīšana pirms sv.Kristības ar katehumēnu eļļu nozīmē šķīstīšanu un stiprināšanu, to sv.Kristībās lieto kopš 2.-3.gs.; slimnieku svaidīšana izsaka izdziedināšanu un stiprinājumu. Svaidīšana ar svēto hrizmu pēc Kristības - iestiprināšanas (Luteriskajā Baznīcā - iesvētīšanas) un ordinācijas laikā - ir iesvētīšanas zīme. Ar Iestiprināšanu (Luteriskajā Baznīcā - ar iesvētīšanu) kļūst pilnīgāka kristiešu, tas ir, to, kas ir svaidīti, līdzdalība Jēzus Kristus sūtībā un Svētā Gara pilnībā, kurš viņus piepilda, lai visa viņu dzīve dvestu "labo Kristus smaržu".
Latīņu ritā "Iestiprināšanas sakramentu piešķir, ar svēto hrizmu svaidot pieri, uzliekot rokas un izrunājot sekojošos vārdus: "Saņem Svētā Gara dāvanas zīmi" (lat. Accipe signaculum doni Spiritus Sancti )" . Bizantijas rita Austrumu Baznīcās ar mironu (sv.hrizmu) pēc epiklēzes lūgšanas svaida visnozīmīgākās ķermeņa daļas: pieri, acis, degunu, ausis, lūpas, krūtis, muguru, rokas un kājas; pie tam katru svaidīšanu pavada formula: "Svētā Gara dāvanas zīmogs" (gr. Sfragis dōreas Pneymatos Hagioy ).
Ar šo svaidījumu iestiprināmais saņem Svētā Gara "zīmi", zīmogu. Zīmogs ir personas simbols, viņas autoritātes zīme, kura apliecina, ka viņai kas pieder- savā laikā karavīrus apzīmogoja ar viņu virsnieka zīmogu, bet vergus - ar viņu saimnieka zīmogu; tas padara autentisku juridisku aktu vai dokumentu un reizēm noteic, ka tas ir slepens. Jēzus par sevi saka to, ka Viņš ir apzīmogots ar sava Tēva zīmogu. Arī kristietis ir apzīmogots ar zīmogu: "Bet Tas, kurš Kristū mūs nostiprina kopā ar jums un kurā mūs ir svaidījis, ir Dievs. Viņš ir mūs apzīmogojis un atstājis Gara ķīlu mūsu sirdīs." ( 2 Kor 1, 21-22) Šis Svētā Gara zīmogs nozīmē pilnīgu piederību Kristum, iesaistīšanos kalpošanā Viņam uz mūžiem, kā arī apsolījumu sagaidīt dievišķo aizsardzību lielajā eshatoloģiskajā pārbaudījumā.
Jau pirmajos gadsimtos, lai labāk izceltu Svētā Gara dāvanas nozīmi, roku uzlikšanai pievienoja svaidīšanu ar smaržīgo eļļu (hrizmu). Šī svaidīšana atklāj vārda "kristietis" nozīmi. "Kristietis", tas ir "svaidītais". Šis vārds cēlies no paša Kristus vārda, jo Viņu "Dievs svaidīja Svētajā Garā" ( Apd 10, 38). Un šis svaidīšanas rits līdz pat mūsu dienām pastāv kā Austrumos, tā Rietumos. Šī iemesla dēļ Austrumos šo sakramentu sauc par Hrizmāciju (svaidīšanu ar hrizmu) jeb mironu ( grieķiski vārds myron nozīmē "hrizma " ). Rietumos to sauc par Iestiprināšanu (RKB) vai Iesvētībām (LB), kas vienlaikus izsaka gan Kristības apstiprināšanu, gan kristības žēlastības nostiprināšanu.

Ar bīskapa svētītām eļļām bīskapa svētību aiznes tur, kur viņš nav klātesošs. Te, protams, kādi var gribēt parunāt par to, cik kuram daudz nozīmē Apustuliskā sukcesija un par to, vai AS ķēdi turpinoša bīskapa svētībai ir kāda nozīme vai nē, taču, neatkarīgi no kādu cilvēku neizpratnes vai noliedzošas attieksmes, arhibīskapa svētības nozīme nemazinās. Arī viņa svētītām eļļām. Ja viņa svētības priekšā nevar nokrist ceļos vai galvu noliekt, tad jāvaicā, vai šī ir īstā Baznīca, kurā būt, jo ir tik daudz vietu, kur savu ticību var apliecināt tikai sirdī, nesaspringstot par Baznīcā tradicionālām lietām un nemokot savu miesu ar ticības apliecināšanu arī ārēji redzamā veidā.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.04.11 21:48:13
"Vai tad mana roka tiešām ir par īsu ... ?" reiz jautāja Dievs (Jes. 50, 2). - Pēc šeit izlasītā jāsecina: par īsu gan.
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2007.04.11 22:12:36
Paldies Saulespuķei par visai detalizētu šo tradīciju aprakstu. Iespējams, ka daudziem luterāņiem šī prakse ir visai maz dzirdēta, jo eļļas (katehumenu un chrizmas) pielietošana pagaidām ir minēta tikai LELB kristību kārtībā. Slimnieku svaidīšanai pagaidām apstiprināta kārtība nav, tomēr, vadoties no Jēkaba vēstules, daudzi mācītāji to pielieto. Kalpošanā viennozīmīgi var piedzīvot, ka Dieva roka nav par īsu!
então vilkasuns
# Iesūtīts: 2007.04.12 09:03:45
ko lai daru es, ko kristīja un iesvētīja bez eļļām?!
Skatoties uz to visu šķiet, ka man kas ir nolaupīts. Pat svētību ar roku uzlikšanu nedeva.
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2007.04.12 10:09:12
Luterisms, atbilstoši LC, saglabā Baznīcā esošās tradīcijas. Ja iepriekš vienmēr lietotās tradīcijas, kuras labi pazīstamas jau senajā Baznīcā tiek atmestas, aizmirstas, tad diez vai to var saukt par atbilstošu luteriskai tradīcijai, t.s. LC.

Kristības derīgumu nosaka ūdens un Dieva vārda pielietojums atbilstoši Kristus pavēlei. To nenosaka nedz kādu konkrētu lūgšanu pielietojums pirms vai pēc kristībām nedz arī eļļas pielietošana. Ja tā, vai jāatmet eļļa, kā arī pārējā daļa no kristību liturģijas, atstājot tikai pašu kristīšanu?
então vilkasuns
# Labojis então vilkasuns: 2007.04.12 11:36:29
sakramentam, protams, ir pietiekami Dieva vārds un attiecīgā ārēji redzamā zīme, kas kristību gadījumā ir ūdens. Pārējais, manuprāt, domāts kā kruķis klibam cilvēkam- vienkāršai palīdzībai.
Naiva avs [87.110.33.252]
# Iesūtīts: 2007.04.12 18:11:32
Man ir divi vienkārši jautājumi:
1) kādēl solījums ir jāatjauno? Vai solīts nepaliek solīts?Vai arī tas ar laiku tā kā izbāl?;
2) kas īpašs ir tajā eļļā un konkrēti ar ko tā pēc savām ķīmiskām
( vai garīgām??) īpašībām atšķiras no jebkuras citas eļlas.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.04.12 18:46:21
Naiva avs [87.110.33.252]
1) Un kamdēļ ne"? Kamdēļ laulību solījumu svinīgajās jubilejās atjauno? Kamdēļ katehismu atkārto, vai tad tas mainās no gada uz gadu? Kamdēļ liturģiskā gada secību atkārto? Šai ziņā Tev veiksmīgs niks, tik pa 50%
2) To, kas īpašs tajā eļļā var noprast pēc tās lūgšanas, ko lūdz pār to. Lai Tu nesanāc avs pavisam, tik piebildīšu, ka ar šo eļļu necep
Gvido Ozoliņš
# Labojis Gvido Ozoliņš: 2007.04.13 16:31:52
Kad es biju LELB, es biju t.s. centrists, jo nevēlējos karot konservatīvo pusē. Tāda baigā ēšanās sanāk - neviens, šķiet , tā īsti negrib izprast luterismu, bet pie vārda "luterisks" turas. Piekš kam +Jāni, priekš kam Jāni Bitān, priekš kam Andi Atvar.

Ar cieņu
Gvido
www.ebaznica.lv
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 102 , pavisam kopa bijuši: 3164