** + mīlētā 
|
Iesūtīts:
2008.12.07 23:24:13
dzīvē katrs cilvēks ciešs
ir dažāda veida ciešanas: kādas ir labas un kādas nav labas ciešanas?
ja nav noslēpums, par ko mēs ciešam?
un no kā rodas ciešanas?
Ja Tu kādam izraisi ciešanas, kā Tu rīkojies?
Vai ir atšķirība, vai ciešanas izraisa kristietis vai nekristietis?
(lūdzu diskutēsim par tēmu)
|
|
** + mīlētā |
# Iesūtīts: 2008.12.08 02:00:13
Sieviete
daudz jautājumi, lai varētu padomāt....
visu nekad cilvēks nevar zināt...
un runāt par dievišķām lietām, tas ir apmēram kā patiesi teikts: "Es Tevi mīlu" nekad nav par daudz! sākot jau no bērnu vecāku attiecībām līdz mazbērnu un vecvecāku attiecībām!  |
** + mīlētā |
# Labojis ** + mīlētā : 2008.12.08 02:16:37
vienas ciešanas saistās ar bērnu dzemdēšanu! Tās ciešanas parasti (īpaši vīriešiem) saistās ar kaut ko pozitīvu(vismaz tie, kuri to nav redzējuši).... protams, prieks ir par bērnu, bet daži redzot to, ko sievietei nākas pārdzīvot! sievietes sāk cienīt vairāk un par to tik virspusēji un tīksmīgi vairs nerunā! |
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2008.12.08 03:11:15
logopsihs, eh logopsihs...
Būtu nu labāk kristietības ābeci no masika un baltaa tehwa pamācījies. |
incognito  |
# Iesūtīts: 2008.12.08 08:24:57
Man noderīgas liekas šādas idejas par ciešanām:
1. Eksistencei ir ciešanu daba
2. Ciešanām ir cēloņi - neziņa, pieķeršanās un naids
3. Ciešanas var tikt izbeigtas
4. Ir ciešanu izbeigšanas ceļš, kas saistās ar pozitīvo īpašību attīstīšanu un negatīvo īpašību atmešanu. |
Gnostiķis  |
# Iesūtīts: 2008.12.08 08:51:32
karma.
ciešanas ir lai mēs mācītos.
ko sēsi to pļausi. |
Gnostiķis |
# Iesūtīts: 2008.12.08 08:52:08
incognito,Tu tikko nosauci 4as cildenaas patiesiibas !;D |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2008.12.08 09:26:22
kādas ir labas un kādas nav labas ciešanas?
Labās ciešanas ir tādas, kas uzlabo, attīsta.
Piemēram, "iejusties otra ādā".
Vai - ciešanas, lai sasniegtu mērķi. Piem, alpīnistam uzkāpt kalnā. Te pat - cilvēks pats tiecas pēc lielākām ciešanām, lai tās pārvarētu un uzvarētu.
Vispār, ciešanas ir nelielās devās (vismaz kā neapmierinātība) pat vajadzīgas, jo tās norāda, kur un kas nav kārtībā un ir labojams.
Sliktās ir nevajadzīgas ciesanas. Tās nekādu labumu nevienam nedod. Sadista prieks neskaitās.
par ko mēs ciešam? un no kā rodas ciešanas?
Nu, ja neskaita tās fiziskās ciešanas, kad kas sāp, tad pārējās rodās no tā, ka nesakrīt vēlamais ar esošo. Citiem vārdiem - gribēt, bet nedabūt! Jo vairāk sacerējies, jo sliktāk.
Ja Tu kādam izraisi ciešanas, kā Tu rīkojies?
Vispār, ja es kādam izraisu ciešanas, tad agrāk vai vēlāk tas izraisa ciešanas man pašam.
Rīkojos gan ne vienmēr tā, kā vajadzētu.
Vai ir atšķirība, vai ciešanas izraisa kristietis vai nekristietis?
Priekš kristieša tā droši vien ir lielāka atšķirība. :-) |
Noasveidīgais  |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.08 09:46:03
**+mīlētā ,
kāds mans draugs reiz mani pārliecināja, ka viens no jēdzīgākajiem veidiem, kā skaidrot ciešanas, ir pasaules nepabeigtības ideja. Tejārs de Šardēns (katoļu jezuīts, kuru savā laikā izslēdza no Baznīcas, bet pēc tam atkal "reabilitēja" ) rakstīja, ka Dievs ir ielicis pasaules pamatos attīstības principu (1. Mozus 1. "Lai zeme izdod visādus augus..." ), un kādā brīdī pasaule sasniegusi slieksni, kurā radība sāk apzināties pati sevi (cilvēks).
Dzīvnieki, kuriem šāda pašapzināšanās tādā līmenī vēl nepiemīt, nosacīti(!) cieš mazāk. Viņiem sāp, bet viņi nenododas "eksistenciālām skumjām" vai "filosofiskām apcerēm nāves priekšā". Kaut kādā ziņā viņu apziņa ir vēl "paradīzē" - kamēr dzīvoju, par nāvi nedomāju, kad pienākusi nāve, es jau vairs nedzīvoju... Bet arī viņi "nopūsdamies gaida" uz Dieva bērnu parādīšanos, proti, gaida to brīdi, kad cilvēki beidzot beigs viens otru ēst un nīst, un sāks uzņemties to kalpošanas uzdevumu, kuru visas radības priekšā Dievs viņiem ir devis.
Cilvēkam dota apziņa. Un tieši tā viņam uzrāda pasaules nepilnības. Rada ciešanas garīgā nozīmē. Apzinoties pasaules nepabeigtību un nepilnības cilvēks var vai nu kļūt vēl destruktīvāks, vai arī saprast - es varu kaut ko darīt, lai ciešanas mazinātu...
Pasaulē ir ciešanas 1) neatkarīgi no cilvēka gribas; 2) pateicoties cilvēku gribai. Ko darīt? Otrais gadījums skaidrs - mēs esam aicināti tuvoties Dievam, lai novērstu savas esības ļauno, ēnas pusi (grēku). Pirmais gadījums - mēs esam aicināt lietot savas Dieva dotās spējas, lai šo pasauli darītu skaistāku, patīkamāku, drošāku u.t.t.
Radot cilvēku, Dievs ir iesaistījis radību tās nākotnē. Tagad lielā mērā no cilvēka paša ir atkarīgs tas, kāda pasaule beigu beigās būs un par ko tā taps. Protams, mēs ticam un zinām, ka Dieva vārds, kuru Dievs sūtījis pasaulē, kā lietus un sniegs, nepaliks bez augļiem. Pēdējā nozīmē mēs droši zinām, ka Dieva nodomi īstenosies - taču caur cilvēku un ar cilvēku līdzdaļu! Galu galā - kas cits ir Kristus Baznīca, kā Viņa dzīvā miesa!
Ciešanas mūs vieno un tieši ciešanu priekšā visi cilvēki ir līdzvērtīgi - kristieši un nekristieši. Mūsu pirmais uzdevums ir vienmērīgi sadalīt ciešanas, kas nav no cilvēka atkarīgas (lai nebūtu tā, ka daži tiek iznīcināti, bet daži nezina, kur likt savus labumus), un tālāk - kopīgi iet pretī Dieva spraustajam mērķim, cīnoties ar ļaunumu sevī, lai mūsu griba nebūtu iemesls citu ciešanām...
Dieva dotais uzdevums "valdīt", "kopt un sargāt" nav zudis.
Tas ir cilvēka uzdevums. Ciešanas nav filosofijas tēma, bet kalpošanas izaicinājums. |
incognito |
# Iesūtīts: 2008.12.08 10:00:30
Gnostiķis
Man liekas, ka 4 cildenās patiesības ir ļoti kristietiska mācība:
1. Eksistence ir ciešanas = pasaules pēc grēkā krišanas raksturojums
2. Ciešanu cēloņi - nezināšana, pieķeršnaās un naids - rodas no atrautības no Dieva
3. Ciešanas var tikt izbeigtas - a kas tad ir pestīšana, ja ne ciešanu izbeigšanās?
4. Ir veids kā izbeigt ciešanas - atsākot dzīvot Dievā...
a_masiks
Tu neņem daudz dziļāk. Viens no ciešanu veidiem tiek saukts "pārmaiņu ciešanas"; ar to apzīmē apstākli, ka pāreju no smagāka ciešanu līmeņa uz vieglāku ikdienā mēdz apzīmēt kā baudu. |
Rausītis  |
# Labojis Rausītis: 2008.12.08 10:01:30
Noasveidīgais
kas tā par sviestainu mācību?
incognito
3.Ciešanas var tikt izbeigtas - a kas tad ir pestīšana, ja ne ciešanu izbeigšanās?
pestīšana ir glābšana no grēka algas - nāves. Kristietis ir pestīts, bet miesā cieš līdz pat savas dzīves beigām. Rom .8:17-18 "17 Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki - Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. 18 Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums."
4. Ir veids kā izbeigt ciešanas - atsākot dzīvot Dievā...
Kritietis jau dzīvo Dievā, bet nekur nav teikts, ka ciešanas izbeigsies. Klasiskais piemērs - Ījabs. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2008.12.08 10:08:46
incognito
pāreju no smagāka ciešanu līmeņa uz vieglāku ikdienā mēdz apzīmēt kā baudu.
Jā, un visu laiku atrodoties tai pašā līmenī, ar laiku pie viņa pierodi. Tas no labuma pārvēršas par normu, bet no normas jau par - slikti. Tāpēc, lai saņemtu baudu, vajag ciešanas vēl samazināt utt. Līdz galam tomēr nevar aiziet, jo tas būtu vispār bez ciešanām, kaut kāda tāda dārzeņa eksistence bez progresa un attīstības.
Iznāk, ka ciešanām neizbēgami jābūt, lai varētu gūt baudu no tā, ka tās ciešanas tiek pārvarētas. Vai ir citi ceļi, kā gūt baudu ilgākā laikā? |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2008.12.08 10:10:21
a_masiks
A ko tad nodrošina pestīšana? Iespēju mūžīgi pamocīties?
Pestīšana nodrošina to, ka ciešanas beigsies pēc Tiesas dienas. Pat pēc nāves vēl var nebeigties, sk. Atklāsmes grāmatā, kur cilvēki sauc pēc atriebības. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2008.12.08 10:12:10
Rausītis
Tas pats vien sanāk. Četras cildenās patiesības arī nesaka, ka ciešanas beigsies uzreiz, un ka dzīvē tālāk vairs nebūs ciešanu. Vienas iesnas vien jau visu sačakarē! |
incognito |
# Iesūtīts: 2008.12.08 10:14:46
a_masiks
Cik es spēju saskatīt, tavam skatījumam arī nav nekādas vainas. Fokusējoties tieši uz ciešanām, mēs saprotam, ka no tām vērts tikt vaļā. Iespējams, ka fokusējoties uz baudu, mēs saprotam, ka to jāpalielina. Nekādas vainas. Ja tas strādā.
Rausītis
Kristietiskais veids kā definēt ciešanas, būtu - atšķirtība no Dieva, vai ne? Pestītam kristietim nav vairs šīs atšķirtības, līdz ar to viņam nevajadzētu ciest. Viņu var piemeklēt dažāda veida sāpes kā piemēram zobu sāpes, bet viņš nekad nav šķirts no Dieva, un šī lielā laime palīdz sīkās sāpes pārdzīvot, vai ne? |
incognito |
# Iesūtīts: 2008.12.08 10:19:17
EzītisMiglā
Vai ir citi ceļi, kā gūt baudu ilgākā laikā?
Veids būtu vispār aiziet no šīs baudas-ciešanu dualitātes sistēmas. Nevis mēģināt saraust cik iespējams baudas un tad bēdāties, redzot, ka to nav iespējams noturēt, bet atteikties balstīt savu dzīvi uz apšaubāmajiem pieķeršanās, naida un neziņas pamatiem un tad skatīties, kas sanāk. |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.12.08 10:50:48
incognito
Kristietiskais veids kā definēt ciešanas, būtu - atšķirtība no Dieva,
Kristietiskais veids kā definēt mūžīgās ciešanas, būtu - atšķirtība no Dieva. Pagaidām ir žēlastības laiks un Dievs nav atšķīries.
Pestītam kristietim nav vairs šīs atšķirtības, līdz ar to viņam nevajadzētu ciest.
Kristietis ir apestīts, tad, kad saņem Kristību sakramentu - Svētā kristība glābj mūs no nāves, jo atņem nāvei tas dzeloni, kas ir grēks, un vieno mūs ar Jēzu Kristu. Tā laicīgā nāve nevar kaitēt kristītam, ticīgam kristietim; arī mūžīgajai nāvei jeb pazudināšanai nav vara pār viņu, jo viņš ir Kristū un Kristus dzīvo viņā. Laicīgā nāve kristietim ir vārti uz mūžīgo dzīvību.
... bet laicīgās ciešanas paliek
tev vispirms ir jānorāda, par kādā ciešanām ir runa, jo no 1.2. un 3. punkta izriet, ka runa ir par šī laika ciešanām. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.12.08 11:25:49
Pif-paf! Un pulveris visiem beidzies. Diskusijas salmugunī sadegusi kārtējā tēma. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2008.12.08 11:27:18
*Duksis
Visi vēl nav izteikušies. :-) |
Solveiga  |
# Iesūtīts: 2008.12.08 11:54:12
Labas ciešanas? Nu, piemēram, just kādam līdzi viņa bēdās... drusku jau divdomīgi izklausās, bet domāts - uz brīdi aizmirst par sevi, mīļoto, pasaules lielāko cietēju, un ieraudzīt kādus, kam ir sliktāk... ideālā variantā pat varbūt drusku atvieglot.
Par ko? Nu es personiski šobrīd - par savu gļēvumu un kompromisiem attiecībā pret Bībeli un savu sirdsapziņu Nekas nav mainījies kopš Lutera laikiem 
Ja es izraisu? Apzināti parasti nē... kaut gan - audzinošos nolūkos varētu būt, bet tad ar paskaidrojumiem. Ja apskādētais nāk un saka, ka esmu izraisījuasi, mēģinu saprast, kā tieši (lai netīšām neatkārtotu). Parasti atvainojos, izņemot gadījumus, kad "cietējam" ciešanas dikten patīk un mīļas iraid.
Kristietis vai nekristietis? Nu, Dievs jau visus var lietot, ja kas... Gan kā izraisītājus, gan kā audzināmos subjektus. |
Miervaldis Gotiņš  |
# Iesūtīts: 2008.12.08 14:29:58
PīķaDāma
bet tev regulaari nav ko dariit,jo muldi garaam visam
Ingalēzu valoda nav Tava stiprā puse |
:: Pievienot komentāru
|
