atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu teoloģiskā terminoloģija
Voldemārs
Iesūtīts: 2007.03.05 09:27:08
Mani pārsteidz latviešu nevērība vai tendenciozitāte attiecībā pret terimniem.
Domāju, ka visiem vairāk vai mazāk ir atmiņā strīds eira/eirs/eiro. Bet arī teoloģijā tas nav nekas nepiedzīvots.
Piemērs. Nesen iznāca grāmata "Kristietības vēsture" (R.: Zvaigzne ABC, b.g. - 688 lpp). Man vairākas teoloģiskas lietas likās nedaudz dīvainas, bet kronis visam ir tas, ka tiek lauzta gadsimtu ilgā latviešu literārā tradīcija un Mārtiņa Lutera vietā ir Martins . Kāpēc ir vajadzīgs šāds izlēciens? Šaubos, vai tik elementāru kļūdu būt pielaidis kāds nezinot, it īpaši, tādēļ, ka grāmatas tulkojuma zinātniskais konsultants ir Dr.theol. Juris Rubenis.
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.05 09:28:48
Šinī portālā esmu vērojis līdzīgus piemērus.
Līdz šim tika runāts par Nīkajas koncilu, tagad, pēkšņi, parādās Nīkejas ? Vai tā ir pārrakstīšanās kļūda? Un ja nav, kāpēc tāda nevērība pret jau aprobētu terminoloģiju?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.05 09:48:00
Galīgi neuztrauc šī problēma.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.05 10:07:36
Tevi nē, bet mani, kā teologu, uztrauc
vasara
# Iesūtīts: 2007.03.05 10:42:35
Starp citu, esmu dzirdējusi gan Trientas konc., gan Tridentas konc. Kurš pareizs - to nezinu.
1. Manuprāt, jau pierastu vārdu aizstāšana ar citu līdzīgu vārdu lietošanu var izraisīt jautājumu - vai runājam par vienu un to pašu?
2. Jāņem vērā, ka ātri rakstot var pārrakstīties [ja runājam par ineta vidi].
3. Daudzi teoloģiskie termini tiek tulkoti no citām valodām. Pieļauju iespēju, ka kāds no tiem varētu būt bijis neprecīzi tulkots. Tad neredzu iemeslu pāriet uz precīzāku tulkojumu.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.05 11:01:40
vasara
parasti ar terminiem ir jābūt ļoti rūpīgiem. ir kāds pirmgājējs, kas lietas ir terminoloģiski kārtojis un bez lielas nepieciešamības tās maina tikai tad, ja tie ir lielā pretrunā, jeb arī cilvēki nezin un nav iepazinušies ar jau piefiksētu terminu.
Tevis minētais piemērs ar Tridenti ir labs, vēl labāks ir piemērs ar Halcedonas koncilu, kuru sauc gan par Kalcedonu, gan Čalcedeonu un kā tik vēl neesmu to dzirdējis.
Mani pašlaik diezgan partikulāri interesē, kāpēc te kādi sauc Nīkaju (ar a , kā tas ir ne tikai Dziesmu grāmatā, bet arī daudzās vēstures grāmatās, un tādējādi jau ļoti aprobēts termins) par Nīkeju (ar e ). Tas nevar celties no nezināšanas, jo tā ir nostiprinājusies tradīcija. Bet kāpēc tad? Un ja ir iemesls, vai tas ir pietiekoši būtisks, lai radītu nevajadzīgu haosu jau tā nenoformulētajā terminoloģijas jūklī?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.05 14:56:15
Voldi, haoss rodas, ja tu vienu vaardu saproti 15 dažādos veidos nevis 15 līdzīgi fonētiskus vārdus saproti vienādi. Ja kāds ar Nīkaju sāks saprast kaut ko citu nekā tas kurš runā ar Nīkeju, tad būs haoss, a tikmēr kāmēr viens otru saprot, tikmēr viss kedaas...
Piemēram manā sfērā (IT) daudz sāpīgāk ir, kad vieni datus sauc par informaaciju, citi interpreteetus datus sauc par informaaciju! It kaa viens un tas pats vaards, bet dazhaadas noziimes, vot tad ir haoss...
Uldis
# Iesūtīts: 2007.03.05 17:39:42
Es piekrītu Voldemāram. Terminiem ir ļoti liela nozīme. Ikviens daudz maz nopietns teologs visu sāk ar terminu noskaidrošanu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tāpēc, lai varētu vienoties šajos terminos, nenotiktu pārpratumi. Turklāt terminu definēšana tiek veikta ārkārtīgi skurpulozi. Pat nodaļas tiek veiktas par terminoloģiju. Pavirša attieksme pret terminiem, pat ja tie ir vispār zināmi, kā šajā gadījumā: Nikajas, Niķejas u.c., lielā mērā liecina par cilvēk aattieksmi pret pētāmām lietām. Tur, kur ir pavirši lietota terminoloģija, bieži vien ir arī vērojama pavirša komentēšana un jautājuma izvēršana. Protams, ka var kļūdīties. Rezumējot, vienmēr ir labi vienoties terminoloģijā, lai izvairītos no pārpratumiem, kā tas ir bieži novērots šajā forumā.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.05 17:52:40
Uldis, tajaa briidii, kad teologjiju paarveersh par formaalu zinaatni, tu pazaudee teologjiju! Teoloģija grozās ap terminiem, kuri principaa pat nav defineejami, persona, triisvieniiba, miilestiiba, zheelastiiba, cieshanas, saapes etc. Tas ir naivi, ja cilveeki iedomaasies, ka teologjiju vareetu formalizeet un izvest tam matemaatisku modeli. Jo preciizi defineet terminu ir preciizi defineet attieciibas starp jeedzieniem, to vislabaak dara matemaatika. Tachu liidzko tu teologjijai klaat pielaidiisi matemaatiku, taa teologjija izkuupees un mees nonaaksim tur kur viduslaiki jau reiz bij sholastikas laikaa.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.05 19:53:47
Mulder!
Domāju, ka Tu nekritiski saliec vienā maisā vairākas lietas. Ir lietas, kuras nevar noterminēt, pie tām pieder tādas izpratnes kā Dievs, Trīsvienība, Kristus divas dabas, Sakramenta reālā klātbūtne... Tās lietas ir saistītas ar Dieva darbu un dabu un cilvēkam ir tikai tiktāl skaidras, cik Dievs pats tā ir atklājis, un bieži tas ir ļoti maz.
Tomēr, ir lietas, kuras ir pavisam skaidras un noteiktas. Pie tām ir Dieva dotās žēlastības pārliecība un arī vēsturiskās lietas. Ir pilnīgi skaidrs, ka runa ir par pilsētu Latvijā, kad kāds saka Talsi, bet ja kāds saka Telši, tad tā ir pilsēta Lietuvā. It kā jau nav liela atšķirība, bet precizitāte izsaka pietiekoši daudz, kaut vai to, kādā valūtā tur jānorēķinās. Tieši tāpat ir par Nīkaju.
....s [85.254.179.155]
# Iesūtīts: 2007.03.05 20:22:52
Voldemārsmani, kā teologu, uztrauc

Teologs Svarīgi un paškritiski
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.03.05 21:34:03
Voldi, bet zin kur rodas probleemas... Tu raksti
---
un cilvēkam ir tikai tiktāl skaidras, cik Dievs pats tā ir atklājis, un bieži tas ir ļoti maz
---
Lūk šeit sākās problēma. Jo cilvēki ir dažādi ar dažādu izpratni, dāvanām un ticības briedumu. Jo kā tu zini cik tieši man vai pasham vai masham Dievs ir atklājis un kādu izpratni devis par vienu vai citu jautājumu. Un ne vienu vien reizi sanāk, kad strīdās pavārs ar kurpnieku par aerodinamiku. Tāpat daudz ir novērots, kad teologi, kuriem Dievs varbūt ir atklājis kādu kripatu vairāk, lai to lietotu sludināšanā, to izmanto lai pazemotu un iemītu zemē ne tik izmanīgus lajus. Un otrādi, ja kādam lajam Dievs ir atklājis ko būtisku un tas par to grib pastāstīt, tad viņš atkal no teologu puses tiek iedzīts zemē, jo redz teologam tas nav atklāts, bet ja tas nav atklāts teologam, tad kas ir lajs, lai ar viņu Dievs ķēpātos.
---
Kā iztiesāt un izspriest šādas lietas? Kā jau teicu - viens veids ir formalizēt teoloģiju, uz ko velk Uldis. Formālas formulas, jēdzieni un definīcijas ir palīdzējušas fizikā, ķīmijā... bet vai tas palīdzēs teoloģijā? Bet līdzko mums ir darīšana ar subjektīvu atklāsmi ko nu kuram Dievs ir devis, cik sapratni iedalījis, cik ticību atmērījis, tā prasība pēc vienāda standarta kļūst par netaisnību. Nevar no dažādiem cilvēkiem prasīt vienu teoloģisku standartu, īpaši, ja šie cilvēki nav diplomēti teologi. Ikdienas sarunās ir novērots arī, ka teologi (slikti) nespēj nolaisties no sava formālisma parastā tautā un runāt saprotamā valodā, bet katru teikumu piegāž ar latīņu terminiem, nesaprotot, ka tā viņi sevi atdala no ticīgajiem un ticīgie šodien vairs nav tādi muļķi kā viduslaikos, ja nerunāsi ar viņiem skaidru valodu, viņi aizies pie sektanta, kas viņiem saka tieši to ko viņi grib dzirdēt un tieši tā kā viņi grib dzirdēt... un viņiem piekāst būs tavus un jebkurus pareizos terminus, ja tu mēģināsi viņa valodu pārtaisīt, viņs vienkārši tevi noraidīs... Bet ja tu tāds gudrs teologs un vari iemācīties sarežģītus latīņu terminus, tad iespringsti un iemācies to cilvēku valodu, kam tu sludini, nevis spied viņiem mācīties tavu.
Šeit "tu" protams ir tikai expression jo neko nesaku par tevi konkrēti. Tikai brīdinu par sholastikas briesmām, ja mērķīs ir paaugstināties, tad uz priekšu - taisiet no teoloģijas kārtējo sauso formālismu, bet ja gribat celt draudzi, mācīeties runāt draudzes valodā pat ja viņa 20 dažādos vārdos sauc Nīkaju.
p.s. un nejemiet mani pieree, man shodien noskanjojums kasiities
Uldis
# Iesūtīts: 2007.03.05 22:57:07
....s . Es gan esmu pretējās domās. Ir neviltots prieks redzēt šādus jaunus cilvēkus ar tik nopietnu dedzību Kristus lietā kā Voldemārs . Mani baida kaut kas cits. Proti, cik liela teikšana šobrīd LELB-ā ir tiem, kuriem luteriska teoloģija ir ...
Uldis
# Iesūtīts: 2007.03.05 23:02:45
Mulders . Man skaidrība terminoloģijā nekādā gadījumā nav formālisms, bet gan mēģinājums runāt ar sarunbiedru saprotamā valodā. Pat tad, kad runāju ar vienkāršu laju, man ir svarīgi noskaidrot termioloģiju, nevis manis paša labad, bet - lai šis vienkāršais un augsti godājamais kristietis mani saprastu. Ar teologiem šī skaidrība būs dziļāka un plašāka, bet ar lajiem - vienkāršāka, uzsverot būtiskās lietas.
Uldis
# Labojis Uldis: 2007.03.05 23:09:08
Mulders un citiem . Es piederu tiem, kas uzskata, ka dogmatiku jeb Kristus mācību var pasniegt lajiem saprotamā valodā. Protams, teologam un it īpaši mācītājam šei tir jāpieliek lielas pūles, lai atrastu piemērotus vārdus, lai vārdi sasniegtu dzirdīgas ausis. Diemžēl pārlieku daudzi mācītāji ir slinki, lai veltītu tādām lietām uzmanību.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.06 09:46:36
Uldis un citiem, iisteniibaa jau es piekriitu, kaa jau vakar ieksh p.s. rakstiiju, oma taada - kashkjiiga bij uznaakusi, kaa arii vienkaarshi man taada mode, graavjus noraadiit neatkariigi no kustiibas virziena, jo celjsh ir shaurs, bet graavji plati...
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.07 13:29:55
Voldemaar , labi, te ir taa diskusija par terminiem. Varbuut gribeetu dzirdeet arii citu viedokli, vai Voldemaara lietotie termini "paavestieshi" un "paavesta bazniica" ir latvieshu teologijaa lietojami termini.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.07 14:05:15
Kārlis sj
Laipni lūgts šajā sadaļā
Kā jau teicu (un te es piekrītu bēdīgi slavenajam Ripkornam), ka ir jābūt krietni precīzam attiecībā uz faktu, ka līdz pat 1530.gada 25.jūnijam pastāvēja viena pati Ritumu tradīcijas kristīgā baznīca (tas ir pēc Lielās shizmas 1054.AD).
Tātad, 1530.gada 25.jūnijā minētās Rietumu kristietības ietvaros notika nodalīšanās, jo viena daļa iesniedza Bībelē balstītu Augsburgas ticības apliecību, bet otra to noraidīja. Rietumu kristietības nodalīšanos pabeidza noraidījusī puse, pirmo pusi nolādot Tridentas koncilā. Īsākai terminoloģijai, pirmos var saukt un sauc par luterāņiem , otrie, terminoloģiski precīzi, būtu saucami par pāvestiešiem , pēc Romas pāvesta, kura hierarhiskā organizācijā tie atrodas. Termini pēc savas būtības norāda uz vēsturiski līdztiesīgo būtību, precīzi arī rāda kādu nozīmīgu aspektu vienas un otras puses vēsturiski-teoloģiskajā atšķirībā.
Kāpēc tas būtu jānošķir? Vārds katoļi , kuru pārsvarā attiecina uz otrajiem, daudziem rada maldīgu pārliecību, ka otrie ir senāki (senākās tradīcijās esoši) un pareizāki (atcerēsimies, ka katolicitāte ir viena no baznīcas pazīmēm). Pārpratuma novēršanai, ir labi precizēt terminoloģiju
Vai šis ir īstais laiks to darīt? Domāju, ka lietu sakārtošana, arvien ir laikā - agrāk vai vēlāk
Tas ir mans viedoklis. Kārlis sj to gan neprasīja, bet, lai citiem diskutētājiem tās lietas būtu skaidrākas, atļāvos padalīties
????? [166.111.249.39]
# Iesūtīts: 2007.03.07 14:20:08
Kārlis sj

Gribētos lūgt jūsu skaidrojumu saviem vārdiem pāvesta titulam Vicarius Christi et Terra, kā to saprot paši RKB piedrīgie?
Kārlis sj
# Labojis Kārlis sj: 2007.03.08 12:01:52
Voldemaar , pagaidaam veel citu daliibnieku viedoklju nav, taapeec atbildu. Tavu argumentu par "terminologiski preciizi" gribu apshaubiit, jo nekur nav teikts, ka atsevishkjajaam Bazniicaam piederiigie jaasauc peec to priekshnieku titula. Pietiek jau ar to, ka Bazniicas galva ir viena, un tas ir Kristus. Un tai piederiigie saucas kristieshi. Preteejaa gadiijumaa visas Bazniicas buutu "biiskapu Bazniicas" un visi buutu biiskapieshi. Taapeec nekaadas logikas neredzu lietot jeedzienu "paavestieshi" (Peec tevis sanaak, ka Luters pirms 30taa gada bija paavestietis, vai kaa?).

Piekriitu, ka terminologiski ir jaanoshkjir. "Romas katolji" shkjiet pilniigi piemeerots apziimeejums, kursh nepretendee uz lielaaku katoliskumu. Var buut arii citi katolji. Tas arii ir vispaariigi pienjemtais apzimeejums.

Vicarius Christi - nesaprotu, kaapeec shis tituls taa tiek mitologizeets, ka dazhi par to visu laiku uztraucaas. Galu galaa shis tituls attiecas uz katru kistieti 2Kor 5:20; Luk 10:16
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.03.08 12:21:25
Es laikam valodnieciskais liberālis. Es saprotu gan "pāvestiešus" gan "Romas katoļus". Bet ja runa iet par "katoļiem" tad gan es prasu precizējumu. No kā izriet tas, ka ja mans sarunu partneris kādu iemeslu dēļ dod priekšroku vienam vai otram terminam, es bez problēmām varu to arī lietot. Līdz ar to, ja Kārlis sj, gribētu lai tiek lietots "Romas katoļi", tad man ar to nav problēmas, jo ar to visai precīzi tiek identificēta par kuru Kristietības sektu iet runa.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 96 , pavisam kopa bijuši: 32703